Daudzām dabas vielām tautas medicīnā ir pierādītas dažādas ārstniecības īpašības un tādēļ tās ieguvušas apzīmējumu “ārstniecības augi”. Ar vārdu salikumu “ārstniecības augi” tiek apzīmētas dažādas augu daļas, piemēram, augļi, sēklas, stublāji, miza, ziedi, lapas, saknes, u.c.. Visas minētās augu daļas var tikt izmantotas medicīniskos nolūkos, kā arī plaši tiek pētīta to lietošanas iespējas medicīnā.
Ir saglabājušies vairāki pierādījumi tam, ka augi medicīnā tika lieoti jau vairāk nekā pirms 4000 gadiem, kur tie tika izmantoti gan lokāli, gan arī sistēmiski. Daudzās tradicionālajās medicīnās, kā, piemēram Ķīnā un Indijā, dabas vielas aizvien tiek plaši lietotas sistēmiski. Iedzīvotāju skaita pieeaugums, nepietiekamais medikamentu piedāvājums, pārmērīgas ārstēšanas izmaksas, vairāku sintētisko medikamentu blakusparādības un rezistences veidošanās pret dažādām infekciju slimībām ir palielinājusi cilvēku interesi par dabas vielu dažādajām īpašībām kā potenciālu zāļu avotu visdažādākajām cilvēku kaitēm.
Nesen Pasaules Veselības Organizācija (PVO) lēsa, ka aptuveni 80% cilvēku visā pasaulē paļaujas uz ārstniecības augu izcelsmes zālēm, lai veiktu kādu no primārajām veselības aprūpes vajadzībām. Saskaņā ar PVO datiem, aptuveni 21 000 augu sugas tiek izmantotas kā ārstniecības augi.
Cilvēku dzīves 21.gadsimtā kļūst tehniski attīstītākas, līdz ar to daudz vairāk mēs attālināmies no dabas. Ārstēšana ar ārstniecības augiem tiek uzskatīta par ļoti drošu, jo blakusparādību nav vai tās ir minimālas. Dabas vielas ir sinhronizētas ar dabu, kas ir lielākā to priekšrocība. Senie zinātnieki uzskatīja, ka dabas augi ir vienīgais risinājums, lai izārstētu dažādas veselības problēmas un slimības. Viņi veica rūpīgus eksperimentālos pētījumus, lai apstiprinātu, ka izārstēšanās lietojot dabas vielas pie konkrētām kaitēm nav tikai nejaušība.
Dabas vielas tiek uzskatītas par vērtīgu resursu. Dažas no tām ir svarīgu uzturvielu avots, citas tiek izmantotas kā garšaugi, dabīgās krāsvielas vai smaržvielas. Mūsdienās ārstniecības augi ir nozīmīgs avots zāļu ražošanā.
Tradicionālās medicīnas praktiķi ļoti efektīvi sniedz ieteikumus holesterīna, menstruālā cikla traucējumu, vēdersāpju, klepus, iesnu, drudža gadījumos. Pēdējo divu desmitgažu laikā augu izcelsmes zāļu lietošana ir ievērojami palielinājusies, tomēr šajā jomā joprojām trūkst pētījumu.
5 augi, kuriem būtu jābūt katrā mājas aptieciņā.
Pateicoties tā antibakteriālajām un pretiekaisuma īpašībām, tējas koka eļļa bija Pirmā pasulas kara laikā katra Austrālijas kareivju aptieciņā. Mūsdienās tā tiek lietota dažādu piņņu, kukaiņu kodumu un mazu brūču apstrādei. Tējas kokam piemīt pretvīrusu un antibakteriāla darbība, tādēļ saaukstēšanās un gripas sezonā tā ir īpaši vērtīga lietojot deguna gļotādas apstrādei.
Piparmētrai piemīt plaša spektra īpašības. Tās tiek lietotas vēderu spazmu, gāzu un diskomforta gadījumā. Piparmētru iespējams atrast visdažādākajos produktos – košļājamā gumijā, zobu pastās, desertos vai vienkārši lietot kā tēju. Piparmētru ēteriskās eļļas iegūšana ir ļoti sarežģita, bet pasaules vadošie gastroenterologi to ir atzinuši par efektīvu līdzekli cīņā ar kairinātu zarnu sindromu, vēdera sāpēm un meteorismu.
Kumelītēm piemīt spēcīga antioksidantu īpašība, kas tiek izmantota dažādu nevēlamu mikroorganismu izvadīšanai no organisma. Visbiežāk kumelītes tiek lietotas, kā tēja, ko iespējams viegli pagatavot mājas apstākļos. Tase kumelīšu tējas pirms gulētiešanas var palīdzēt uzlabot miegu. Kumelīšu ekstrakts uzlabo gremošanu, zarnu darbību un novērš diskomforta sajūtu vēderā. Tās kalpo kā Nr.1 palīgs caurejas un aizcietējuma gadījumā.
Kliņģerītes ir aromātisks augs, kuru iesaka lietot gan lokāli ādas veselībai, gan iekšķīgi gļotādas un gremošanas trakta darbības uzlabošanai. Auga ziedi satur antioksidantus un citus vērtīgus savienojumus, kas tos padara par vērtīgu palīgu Jūsu mājas aptieciņā. Savukārt eļļas formā to var lietot rīkles gļotādas apstrādei, lai cīnītos ar baktērijām un vīrusiem.
Ehinācejas ziedus var lietot kā tēju, lai stiprinātu imūnsistēmu. Šo augu visbiežk lieto, lai mazinātu saaukstēšanās simptomus. Lietojot ehināceju ir svarīgi ievērot mērenību, jo šo augu nav ieteicams lietot pārāk lielās devās vai ilgstoši. Ehinācejas ekstrakts nodrošina organisma tonusu un vitalitāti.
Septiņi padomi kā atvieglot PMS
Ko darīt, ja ir akūts urīnpūšļa iekaisums
Melnais plūškoks - palīgs imunitātes stiprināšanai
Aukstumpumpa - herpes vīrusa ārējā izpausme
Galvassāpes un hormoni – kāda ir saistība
Gāzes vēderā jeb meteorisms - neatņemsim vēderam labsajūtu!
Kā cīnīties ar liekajiem kilogramiem?