Muskuļu krampji
Par krampjiem saucam gribai nepakļautas muskuļu spazmas, pēkšņu kāda muskuļa saīsināšanos un saspringumu, kas rada apgrūtinājumu un bieži vien ir sāpīgs – neatkarīgi no tā, vai tas notiek treniņa laikā, kad ir fiziska pārslodze, vai nakts vidū gultā, kad ir lēnāka asinsrite un attiecīgi – vielmaiņa. Īpaši bīstami, ja krampji piemeklē peldot, kad nav iespējams momentā palīdzēt muskulim atslābt. Visbiežāk krampji sarauj pēdas un ikrus, retāk augšstilbus, taču var skart arī vēdera un pat sejas muskuļus. Muskuļu patvaļīgās kontrakcijas var ilgt dažas sekundes, bet var arī turpināties vairākas minūtes, turklāt muskuļi saraujas daudz spēcīgāk, nekā darbinot tos mērķtiecīgi.

Spazmatisku krampju risks palielinās vairogdziedzera un virsnieru slimību gadījumos, tos var sekmēt cukura diabēts, radikulīts, vēnu mazspēja, jebkura kaite, kas veicina asinsrites un vielmaiņas traucējumus, kā arī līdz ar vecumu, jo asinsvadi aizsērē un sašaurinās, tajos, iespējams, jau radušās sklerotiskas pārmaiņas, un muskuļi netiek pietiekami apasiņoti, tādējādi nesaņemot pietiekami daudz skābekļa un barības vielu.

Stiepšanās un masāža

  • Izstiepiet krampjos savilkto muskulatūru un viegli berzējiet to, lai palīdzētu atslābināties un muskulī uzlabotos asinsrite. Ja nevarat stāvēt, sēdiet uz grīdas vai krēslā, izstiepjot skarto kāju. Mēģiniet pavilkt pēdas augšdaļu skartajā pusē pret galvu, kamēr kāja paliek iztaisnotā stāvoklī. Tas palīdzēs mazināt arī augšstilba krampjus.
  • Priekšējā augšstilba (četrgalvu muskuļa) krampju gadījumā izmantojiet krēslu, lai noturētu līdzsvaru, un velciet kāju no skartās puses uz augšu, tuvinot to sēžamvietai.
  • Ja problēma radusies apakšstilbā, mēģiniet pacelt kāju uz augšu, lai uzlabotu venozo atteci.
  • Ja krampis iemeties pēdā, jānostājas uz tās ar visu svaru vai jāuzkāj tai virsū ar otru kāju.
  • Lai krampji nerastos fizisku nodarbību laikā, pirms lielākas slodzes noteikti vajadzētu kārtīgi iesildīties, izstaipot saites un muskuļus.
  • Ilgstoši sēžot, piemēram, pie datora vai lidmašīnā, vēlams ik pa laikam veikt pēdu pašmasāžu un pavingrināt tās, lai mazinātu sastrēgumu apakšstilba muskuļos, pastaigāt, balstoties pārmaiņus uz pēdu ārmalām un iekšmalām.

Sildīšana un atvēsināšana

Spriegotiem vai saspringtiem muskuļiem uzklājiet siltu dvieli vai apsildes paliktni. Var palīdzēt arī silta vanna vai karstas dušas novirzīšana uz krampjos savilktajiem muskuļiem. Alternatīvi – mazināt sāpes un atslābināt savilkto muskuli var arī masāža ar ledu. Labs līdzeklis asinsrites uzlabošanai ir pēdu kontrastvannas.

Svarīgi ievērot, ka pilnvērtīgai muskuļu darbībai ir nepieciešamas minerālvielas kā kālijs, kalcijs, nātrijs un magnijs – tā sauktie elektrolīti. Krampji ir veids, kā ķermenis signalizē par to deficītu. Nātrijs uztur šķidruma līdzsvaru organismā, nervu darbību, muskuļu kontrakcijas un skābju-bāzes līdzsvaru. Kālijs kopā ar nātriju palīdz mazināt un novērst muskuļu krampjus. Kalcijs palīdz regulēt muskuļu kontrakcijas un sirds ritmu. Magnijs, kuru mēdz saukt par dzīvības mikroelementu, muskuļus atslābina, nodrošina pareizu impulsu pārvadi pa nervu šķiedrām un tādējādi arī muskuļu asinsapgādi. Tāpēc visu šo elektrolītu kombinācija ir būtiska pareizai, veselīgai muskuļu funkcionēšanai. Savukārt, lai nodrošinātu normālu asinsriti un muskuļu barošanu, organismam jāsaņem pietiekamu daudzumu šķidruma. Tiek uzskatīts, ka tieši ūdens un elektrolītu deficīts ir galvenie krampju cēloņi arī veselam cilvēkam. Kā tos novērst, kā parūpēties par sevi?

Latvijā ražots magnijs

Latvijas farmācijas uzņēmuma Lotos Pharma sortimentā ir produkti kaulu un muskuļu veselībai. Izvēloties magnija produktus, svarīgi pievērst uzmanību to sastāvam. Magnemix sastāvā trīs magnija sāļi, kaspalīdz samazināt nogurumu un nespēku, kā arī veicina normālu muskuļu darbību. Magnemix ir pieejams 30 kapsulu un izdevīgajā 90 kapsulu iepakojumā.

Dalīties