Melnais plūškoks – palīgs imunitātes stiprināšanai!
Latvijā joprojām plūškoks ir diezgan svešs, taču noteikti ir redzēts, ja ne kādā dārzā, tad vismaz bildēs. Interese par plūškoku aug ne tikai dārzkopju aprindās, bet arī veselīgu produktu cienītāju vidū, jo tas ir viens no pasaulē pazīstamākajiem ārstniecības augiem. Lai arī mēs nepazīstam plūškoku tik labi kā ceļtekas, kumelītes vai pīlādžus, tam ir sava vieta arī Latvijā. Pie mums plūškoks varbūt nav tik ražīgs kā citās valstīs, tomēr ir entuziasti, kuri to audzē. Šeit ir jāpievērš uzmanība, ka Latvijā sastopamas divas plūškoka sugas – sarkanais plūškoks, kurš ir indīgs un kuram ir vairāk dekoratīva nozīme, kā arī melnais plūškoks, kas audzējams gan kā ārstniecības augs, gan kā augļu koks. Zied no maija līdz pat jūlijam, bet augļi nogatavojas augustā, septembrī. Melnais plūškoks reti sastopams savvaļā, biežāk tiek audzēts apstādījumos.
Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem, melnā plūškoka (Sambucus nigra) ogās ir gandrīz divas reizes augstāka antocianīdu koncentrācija nekā jebkurās citās ogās. Antocianīdi ir augu valsts krāsvielas, visspēcīgākie dabā sastopamie antioksidanti – vielas, kas darbojas, lai pasargātu šūnas no iespējamiem brīvo radikāļu izraisītajiem bojājumiem, kā arī stimulē organisma imūnsistēmu.
Plūškoka ogas turklāt satur arī askorbīnskābi, karotīnu, rutīnu, alkaloīdu – sambucīnu, miecvielas, organiskās skābes, ēteriskās eļļas u.c. Valstīs, kur plūškoku audzēšana ir tradicionāla, no šīm ogām gatavo vīnu, bezalkoholiskos dzērienus, ievārījumus u.c.
Vīruss ir galvenais saaukstēšanās un gripas izraisītājs. Būtiskākās divas vīrusa attīstības fāzes ir vīrusa nokļūšana cilvēka organisma šūnā un tā vairošanās nokļūstot šūnā. Efektīvam pretvīrusa līdzeklim ir svarīgi iedarboties uz abām šīm attīstības fāzēm.
Tradicionālajā medicīnā plūškoks (Sambucus nigra L.) jau izsenis ir lietots vīrusu slimību, saaukstēšanās un gripas, ārstēšanā. Arī mūsdienās veiktie klīniskie pētījumi ir pierādījuši tā efektivtāti cīņā ar gripas A un B tipiem, kā arī, lietojot plūškoka sulas koncentrātu saaukstēšanās simptomi un to ilgums samazinājās uz pusi jau 3 dienu laikā.
Latvijas farmācijas uzņēmums Lotos Pharma patērētājiem piedāvā melnā plūškoka balzamu Imunosil Sambucus. Imunosil Sambucus ir vienīgais produkts Baltijā, kura sastāvā ir koncentrēta melnā plūškoka sula, kas iegūta izmantojot augstvērtīgu pastarizācijas tehnoloģiju. Imunosil Sambucus palīdz nodrošināt normālu imūnsistēmas darbību un atbalsta organisma aizsargspējas.
Imunosil Sambucus papildina uzņēmuma ražoto imunitātes līniju, tas noderēs gan pašiem mazākajiem, gan pieaugušajiem. Balzams ir pieejams 100 ml un 250 ml iepakojumā.
Imunosil Sambucus ir uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Papildu informācija par produktu Pārtikas un veterinārā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā šeit.
Aukstumpumpa – herpes vīrusa ārējā izpausme!
Rudens ar strauji mainīgajiem laika apstākļiem un diennakts temperatūras svārstībām ir laiks dažādām vīrusu infekcijām. Silts, drēgns, lietus, vējš, straujo laikapstākļu maiņas rezultātā – iesnas, klepus, angīna. Vai arī sasprēgājušas lūpas un pēc pāris dienām – aukstumpumpa. Taču paredzēta publiska uzstāšanās, darba intervija, ilgi gaidīta ballīte vai tikšanās ar sen neredzētu draugu, jauna iepazīšanās, pasākums, no kura nevaram un negribam izvairīties. Protams, šādos brīžos katrs vēlas izskatīties labi, bet aukstumpumpai mūsu plāni nebūt neinterisē
Aukstumpumpa – kā tā tiek saukta sadzīvē – ir herpes vīrusa ārējā izpausme, kas parādās infekcijas slimības otrajā fāzē. Savlaicīgi reaģējot uz pirmo fāzi, kam raksturīgs lūpu iekaisums, nieze, dedzinoša sajūta vai arī vēl tikai sausas, sūrstošas, sasprēgājušas lūpas, slimību var ierobežot, atvieglot, dažkārt izdodas arī apturēt. Herpes vīrusu lielākā daļa cilvēku iegūst, jau nākot pasaulē vai agrā bērnībā, tā kļūstot par vīrusa pārnēsātājiem. Ir cilvēki, kuri tā arī nekad neizslimo, citi - pat vairākas reizes gadā.
Kāpēc?
Infekcija uzbrūk, kad imūnsistēma ir novājināta un organismam jācīnās vēl ar citām kaitēm un vīrusiem. Šādos gadījumos nepieciešams aukstumpumpu uzmanīgi apkopt un ārstēt, rūpīgi ievērojot higiēnu. Speciālisti iesaka lietot preparātus, kas regulē un palielina organisma dabiskās aizsargspējas, tādus, kuru sastāvā ir dubultspirāliskā ribonukleīnskābe (dsRNS).
Aktīvajā slimības fāzē, ja vien iespējams, labāk būtu palikt mājās. Ja esat ģimenes cilvēks, vajadzētu lietot atsevišķu dvieli, traukus, kā arī izvairīties no jūtu izpausmes, kas saistītas ar fizisku kontaktu, tādējādi pasargājot savu mīļoto cilvēku. Varbūt pat vairākas nedēļas – kamēr vien uz lūpas ir krevele. Svarīgi atcerēties, ka aukstumpumpu labāk lieki neaiztikt un nepacietībā nenoplēst, kamēr pati nenoiet. Lai nepaliek rētas. Aukstumpumpa mēdz būt apgrūtinoša un nepatīkama, taču tā nav mūžīga.
Novērst infekciju, kā arī saīsināt izveseļošanās laiku palīdz tieši šim mērķim izstrādāti preparāti, balzami, spreji, ziedes, vēlams, no dabiskām izejvielām, kas neļauj vīrusam vairoties. Ja aukstumpumpas parādās regulāri (uzmetās pērn ap šo laiku), ieteicams jau profilaktiski lietot līdzekļus deguna un mutes gļotādas kopšanai.
Lai uzveiktu vīrusus ir nepieciesama precīzi tēmēta un ātra iedarbība. Izmantojot unikālu biotehnoloģiju ir izveidots produkts Larifan, kuram ir viss nepieciešamais, lai stātos pretī vīrusiem, tajā skaitā arī Herpes. Latvijā iemīļots un populārs produkts ir Larifan Ungo, ta sastāvā ir patentēts, dabiskas izcelsmes dsRNS, kas nodrošina dubultu iedrabību cīņā ar vīrusiem – palielina organisma dabīgās aizsargspējas un neļauj vīrusiem vairoties. Larifan UNGO ir ieteicams lietot dodoties ārpus mājas, lai noslēgtu vīrusa "ieejas vārtus".
Uzveic Aukstumpumpu ar Larifan!
Kvalitatīvs miegs – atslēga spēcīgai imunitātei!
Jūs, visdrīzāk, zināt melatonīnu kā hormonu, kas palīdz jums iemigt, bet vai zināt, ka melatonīns rūpējas arī par jūsu imūnsistēmu? Jaunākie zinātnieku novērojumi parāda, ka melatonīna trūkums, ievērojami samazina organisma aizsargspējas. Lasi tālāk, lai noskaidrotu kā.
Melatonīns, tautā saukts arī par miega hormonu, tiek ražots smadzeņu četrdaivu dziedzerī un regulē miega un nomoda ciklus. Pēdējā pusgadā melatonīna loma imūnsistēmas darbībā iegūst aizvien lielāku uzmanību no zinātnieku puses. Miegam vienmēr bijusi nozīmīga loma cilvēka veselības uztruēšanā un šīs jaunās atziņas to vēl vairāk izskaidro.
Melatonīns palīdz “ieslēgt” imūnsistēmu
Zinātniskajos pētījumos ir atklāts, ka mūsu šūnās, kas atbild par imunitāti ir melatonīna receptori. Ja melatonīns trūkst, šīs imūnās šunās “neieslēdzas” un nespēj pilnvērtīgi veikt savu funkciju. Pat viena negulēta nakts var kaitēt šī procesa noritei un samazināt mūsu organisma dabīgās aizsargspējas.
Melatonīns nodrošina imūno šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu
Cīņa ar brīvajiem radikāļiem ir otrs darbības mehānisms kā melatonīns palīdz stiprināt imūnsistēmu. Brīvie radikāļi ir mums viss apkārt. Tos rada cigarešu dūmi, alkohols, pesticīdi, gaisa piesārņojums utt.. Daudzi cilvēki par brīvo radikāļu negatīvo ietekmi nezina, jo mēs tos neredzam un nejūtam. Brīvajiem radikāļiem nonākot mūsu organismā tie sabojā vērtgās imūnšūnas un tās zaudē spēju mūs aizsargāt no vīrusiem, baktērijām u.c. kaitīgiem patogēniem. Melatonīns pievelk brīvo radikāļu molekulas un neitralizē to darbību mūsu organismā, tādējādi pasargājot labās šūnas no to bojāejas.
Melatonīns pasargā no imūnsistēmas novecošanas
Lielākā daļa no mums piedzīvo ar vecumu saistītu imūno funkciju pazemināšanos, kas sākas vecuma posmā pēc 30 vai 40 gadiem. Aptuveni tajā pašā laikā ķermenis sāk izjust melatonīna trūkumu, jo tā dabīgā sintēze organismā ir samazinājusies. Līdz šim veiktie novērojumi liecina, ka šie divi notikumi ir tieši saistīti.
Eksperimentālā pētījumā pierādīts, ka uz nakti ievadot papildus melatonīnu tiem, kam pirms tam konstatēts melatonīna trūkums, organisms sāk ražot lielāku skaitu imūno šūnu. Tas liek domāt, ka melatonīna papildus lietošana, sevišķi gados vecākiem cilvēkiem, var palīdzēt stiprināt imunitāti. Salīdzinot dažādas formas melatonīna produktus, pierādīts arī, ka visātrākā melatonīna uzsūkšanās tiek panākta lietojot zemmēles sprejus nevis tabletes vai kapsulas.
Šī saistība starp vecumu, imunitāti un melatonīna līmeni sniedz pētniekiem arī lielāku skaidrību kādēļ bērniem, kuriem ir 10 reizes augstāka melatonīna dabīgā sintēze, bija zemāks saslimstības risks ar vīrusu, kas šī gada sākumā uzliesmoja visā pasaulē. Amerikā, profilakses nolūkos, imunitātes stiprināšanai, gados vecāki cilvēki un medicīnas darbinieki ik vakaru lieto melatonīna produktus.
Daļa cilvēku nenovērtē pienācīgi miega nozīmi. Vislielākā riska grupa ir cilvēki vecumā pēc 45. Padomā vai tev un taviem tuvajiem ir veselīgs miegs. Stiprini imunitāti, stiprinot miega kvalitāti! Visefektīvākais risinājums grūtībām iemigt ir melatonīns zemmēlēs spreja formā.
Mīti un fakti par holesterīnu
Jautājumi par holesterīnu var būt mulsinoši. Ko nozīmē holesterīna skaitļi? Vai ēdiens ietekmē holesterīna līmeni? Uzziniet atšķirību starp mītiem un faktiem par holesterīnu. Apņemieties kontrolēt savu holesterīna līmeni un būt noteicējs par savu asinsvadu un sirds veselību.
Fakts: Ne viss holesterīns ir slikts. Holesterīns ir nepieciešams svarīgu darbu veikšanai, piemēram, hormonu ražošanai un šūnu veidošanai. Holesterīna transportam no asinīm uz proteīniem tiek izmantoti lipoproteīni:
- Zema blīvuma lipoproteīni (ZBL), ko dažreiz sauc par “slikto” holesterīnu. Tas veido lielāko daļu cilvēka ķermeņa holesterīna. Augsts ZBL holesterīna līmenis palielina sirds slimību un insulta risku.
- Augsta blīvuma lipoproteīni (ABL) jeb “labais” holesterīns. Tā viena no funkcijām ir pārvietot “slikto” holesterīnu atpakaļ uz aknām, kur pēc tam tas tiek izvadīts no ķermeņa. Augsts ABL līmenis var samazināt sirds un asinsvadu slimību risku.
Kad ķermenī ir pārāk daudz ZBL, tas var uzkrāties asinsvadu sieniņās. Laika gaitā asinsvadu iekšpuse sašaurinās un veidojas ateroskleroze. Sašaurinājums var ierobežot un galu galā bloķēt asins plūsmu uz sirdi vai citiem orgāniem izraisot stenokardiju vai pat infarktu un insultu.
Mīts: Es to varētu just, ja man būtu augsts holesterīns.
Fakts: Augstam holesterīnam parasti nav pazīmju vai simptomu. Jūs varat arī nezināt, ka jums ir paaugstināts holesterīna līmenis līdz pat brīdim, kad ir jau par vēlu – konstatēts infarkts vai insults. Tāpēc ir svarīgi pacientiem, kas ir paaugstināta riska grupā (pacienti vecumā ap 45 gadiem, pacientiem ar lieko svaru, smēķētāji) pārbaudīt holesterīna līmeni vismaz reizi divos gadā vai pat reizi gadā.
Reizēm dažiem cilvēkiem uz ādas parādās dzeltenīgi izaugumi, ko sauc par ksantomām, kas ir bagātas ar holesterīnu. Cilvēkiem ar ksantomām var būt augsts holesterīna līmenis.
Fakts: Ārīgi tā varētu šķists, bet izmaiņas cilvēka ķermeņa iekšienē var liecināt par pretējo. Izvēloties pārtiku būtu svarīgi pievērst uzmanību piesātināto tauku daudzumam, jo piesātinātie tauki var paaugstināt holesterīna līmeni. Būtu jāizvairās no sarkanās gaļas, sviesta un siera. Tā vietā censties ēst pārtiku ar daudz šķiedrvielām, piemēram, auzu pārslas un pupiņas, izvēlēties nepiesātinātus taukus, piemēram, avokado, olīveļļu un riekstus.
Mīts: Es nevaru neko darīt, lai mainītu holesterīna līmeni.
Faksts: Jūs vara darīt daudz lietas, lai uzlabotu holesterīna līmeni un uzturētu to normas robežās.
- Regulāri veiciet holesterīna līmeņa pārbaudes. Ik pēc 4-6 gadiem būtu ieteicams veikt pilnu lipīdu analīzi nosakot kopējā holesterīna līmeni, ZBL, ABL un trigliciīdu līmeni.
- Veiciet uztura izmaiņas. Izvēlieties pārtikas produktus, kuru sastāvā ir daudz šķiedrvielu un nepiesātinātie tauki, izvairieties no pārtikas produktiem ar augstu piesātināto tauku saturu.
- Esiet aktīvs katru dienu. Pieaugušajiem tiek rekomendēts nedēļā 150-300 minūtes veltīt fiziskām nodarbēm.
- Nesmēķējiet un nelietojiet tabakas izstrādājumus. Smēķēšana sabojā asinsvadus, paātrina aterosklerozi un ievērojami palielina sirds un asinsvadu slimību risku.
- Pārrunājiet ar savu ārstu vai farmaceitu par holesterīna līmeņa samazināšanas veidiem. Ja Jums nozīmētas zāles holesterīna līmeņa kontrolei, turpiniet tās lietot tā, kā noteikts.
- Noskaidrojiet savu ģimenes vēsturi. Ja Jūsu vecākiem vai citiem tiešajiem ģimenes locekļiem ir augsts holesterīna līmenis, iespējams, Jums biežāk ir jāveic holesterīna pārbaude.
Fakts: Lai gan daudzi cilvēki var sasniegt labu holesterīna līmeni izvēloties veselīgu pārtiku un veicot pietiekamas fiziskās aktivitātes, bet šīs darbības ietekmē tikai 30% no cilvēka holesterīna daudzuma. Atlikušie 70% holesterīna tiek veidoti aknās, kur šo holesterīna veidošanos var kontrolēt ar zālēm, ko sauc par statīniem, lai pazeminātu holesterīna līmeni. Jaunākās dislipidēmijas vadlīnijas kā efektīvu alternatīvu šiem medikamentiem piedāvā izvēlēties monakolīnu K, kas ir dabīgs savienojums un tiek iegūts no sarkanā rauga rīsiem fermentācijas procesā un tam piemīt statīniem līdzīgas īpašības.
Mīts: Es neesmu ar lieko svaru, man nevar būt paaugstināts holesterīns.
Fakts: Lai arī cilvēks izskatās tievs un veselīgs, viņa holesterīna rādītāji var liecināt par pretējo. Tas tādēļ, ka nozīmīga loma ir ģenētikai. Ja Jūsu dzimtā ir nosliece uz paaugstinātu holesterīna līmeni, iespējamas, Jums tas būs paaugstināts neatkarīgi no tā cik Jūs sverat un nevienaa diēta Jums to neatrisinās, jo 70% no kopējā holesterīna tiek veidoti aknās, uzturs ietekmē vien atlikušos 30%. Tādēļ holesterīna rādītāja pārbaudes ir jāveic ikvienam, jo īpaši vecumā pēc 45 gadiem.
Dabas vielas – palīgs kvalitatīvai dzīvei!
Daudzām dabas vielām tautas medicīnā ir pierādītas dažādas ārstniecības īpašības un tādēļ tās ieguvušas apzīmējumu “ārstniecības augi”. Ar vārdu salikumu “ārstniecības augi” tiek apzīmētas dažādas augu daļas, piemēram, augļi, sēklas, stublāji, miza, ziedi, lapas, saknes, u.c.. Visas minētās augu daļas var tikt izmantotas medicīniskos nolūkos, kā arī plaši tiek pētīta to lietošanas iespējas medicīnā.
Ir saglabājušies vairāki pierādījumi tam, ka augi medicīnā tika lieoti jau vairāk nekā pirms 4000 gadiem, kur tie tika izmantoti gan lokāli, gan arī sistēmiski. Daudzās tradicionālajās medicīnās, kā, piemēram Ķīnā un Indijā, dabas vielas aizvien tiek plaši lietotas sistēmiski. Iedzīvotāju skaita pieeaugums, nepietiekamais medikamentu piedāvājums, pārmērīgas ārstēšanas izmaksas, vairāku sintētisko medikamentu blakusparādības un rezistences veidošanās pret dažādām infekciju slimībām ir palielinājusi cilvēku interesi par dabas vielu dažādajām īpašībām kā potenciālu zāļu avotu visdažādākajām cilvēku kaitēm.
Nesen Pasaules Veselības Organizācija (PVO) lēsa, ka aptuveni 80% cilvēku visā pasaulē paļaujas uz ārstniecības augu izcelsmes zālēm, lai veiktu kādu no primārajām veselības aprūpes vajadzībām. Saskaņā ar PVO datiem, aptuveni 21 000 augu sugas tiek izmantotas kā ārstniecības augi.
Cilvēku dzīves 21.gadsimtā kļūst tehniski attīstītākas, līdz ar to daudz vairāk mēs attālināmies no dabas. Ārstēšana ar ārstniecības augiem tiek uzskatīta par ļoti drošu, jo blakusparādību nav vai tās ir minimālas. Dabas vielas ir sinhronizētas ar dabu, kas ir lielākā to priekšrocība. Senie zinātnieki uzskatīja, ka dabas augi ir vienīgais risinājums, lai izārstētu dažādas veselības problēmas un slimības. Viņi veica rūpīgus eksperimentālos pētījumus, lai apstiprinātu, ka izārstēšanās lietojot dabas vielas pie konkrētām kaitēm nav tikai nejaušība.
Dabas vielas tiek uzskatītas par vērtīgu resursu. Dažas no tām ir svarīgu uzturvielu avots, citas tiek izmantotas kā garšaugi, dabīgās krāsvielas vai smaržvielas. Mūsdienās ārstniecības augi ir nozīmīgs avots zāļu ražošanā.
Tradicionālās medicīnas praktiķi ļoti efektīvi sniedz ieteikumus holesterīna, menstruālā cikla traucējumu, vēdersāpju, klepus, iesnu, drudža gadījumos. Pēdējo divu desmitgažu laikā augu izcelsmes zāļu lietošana ir ievērojami palielinājusies, tomēr šajā jomā joprojām trūkst pētījumu.
5 augi, kuriem būtu jābūt katrā mājas aptieciņā.
Pateicoties tā antibakteriālajām un pretiekaisuma īpašībām, tējas koka eļļa bija Pirmā pasulas kara laikā katra Austrālijas kareivju aptieciņā. Mūsdienās tā tiek lietota dažādu piņņu, kukaiņu kodumu un mazu brūču apstrādei. Tējas kokam piemīt pretvīrusu un antibakteriāla darbība, tādēļ saaukstēšanās un gripas sezonā tā ir īpaši vērtīga lietojot deguna gļotādas apstrādei.
Piparmētrai piemīt plaša spektra īpašības. Tās tiek lietotas vēderu spazmu, gāzu un diskomforta gadījumā. Piparmētru iespējams atrast visdažādākajos produktos – košļājamā gumijā, zobu pastās, desertos vai vienkārši lietot kā tēju. Piparmētru ēteriskās eļļas iegūšana ir ļoti sarežģita, bet pasaules vadošie gastroenterologi to ir atzinuši par efektīvu līdzekli cīņā ar kairinātu zarnu sindromu, vēdera sāpēm un meteorismu.
Kumelītēm piemīt spēcīga antioksidantu īpašība, kas tiek izmantota dažādu nevēlamu mikroorganismu izvadīšanai no organisma. Visbiežāk kumelītes tiek lietotas, kā tēja, ko iespējams viegli pagatavot mājas apstākļos. Tase kumelīšu tējas pirms gulētiešanas var palīdzēt uzlabot miegu. Kumelīšu ekstrakts uzlabo gremošanu, zarnu darbību un novērš diskomforta sajūtu vēderā. Tās kalpo kā Nr.1 palīgs caurejas un aizcietējuma gadījumā.
Kliņģerītes ir aromātisks augs, kuru iesaka lietot gan lokāli ādas veselībai, gan iekšķīgi gļotādas un gremošanas trakta darbības uzlabošanai. Auga ziedi satur antioksidantus un citus vērtīgus savienojumus, kas tos padara par vērtīgu palīgu Jūsu mājas aptieciņā. Savukārt eļļas formā to var lietot rīkles gļotādas apstrādei, lai cīnītos ar baktērijām un vīrusiem.
Ehinācejas ziedus var lietot kā tēju, lai stiprinātu imūnsistēmu. Šo augu visbiežk lieto, lai mazinātu saaukstēšanās simptomus. Lietojot ehināceju ir svarīgi ievērot mērenību, jo šo augu nav ieteicams lietot pārāk lielās devās vai ilgstoši. Ehinācejas ekstrakts nodrošina organisma tonusu un vitalitāti.
Kā cīnīties ar liekajiem kilogramiem?
Iestājoties siltam laikam, cilvēki daudz vairāk sāk domāt par liekajiem kilogramiem, kas uzkrāti ziemas periodā. Svara zaudēšana var būt izaicinošs un grūts process. Viena no problēmām ar ko saskaras potenciālie tievētāji – kur un kā sākt? Slimību kontroles centri rekomendē kā sākotnējo svara zaudēšanas mērķi noteikt 5 līdz 10 % no ķermeņa svara, jo ir novērots, ka šāda svara zaudējumus sniedz daudz ieguvumu veselībai to neapdraudot. Svara zaudēšanas ātrums ir tieši saistīts ar atšķirību starp indivīda enerģijas uzņemšanu un enerģijas patēriņu. Uzņemot mazāk kalorijas nekā tiek patērtēts, sākotnējais svara zuduma ātrums ir paredzams un saistīts ar enerģijas deficītu. Citiem vārdiem sakot, augstāks fizisko aktivitāšu līmenis un pareizas uztura porcijas tieši ietekmē cilvēka svaru.
Veicot izmaiņas uzturā, galvenais mērķis ir samazināt kopējo patērēto kaloriju skaitu. Diēta ir rīks, kas palīdz plānot svara zaudēšanas ātrumu. Ir ieteicams izvēlēties veselīga uztura diētas, kā, piemēram, DASH diētu (no Dietary Approaches to Stop Hypertension) vai Vidusjūras diētu, nevis radikālas diētas, kas izslēdz no uztura kādu produktu grupu vai paredz badošanos.
Rekomendācijas izvēloties diētu:
Samazināts rafinētu ogļhidrātu un pārstrādātas gaļas;
Samazināts nātrija un transtauku pārtikas produktu daudzums;
Mēranība izvēloties nepārstrādātu sarkano gaļu, mājputnu gaļu, olas un pienu;
Augsts zivju, dārzeņu, augļu riekstu, augu eļļu, minimāli apstrādāta pilngraudu, pākšaugu un jogurta patēriņš;
Ēst mazākas porcijas un starp ēdienrreizēm iekļaut veselīgas uzkodas.
Lai veiksmīgi ieviestu uztura izmaiņasa, apsveriet no savas ēdienkartes izslēgt augstas kaloritātes dzērienus, piemēram, sulas, gāzētus dzērienus un alkoholiskus dzērienus, tā vietā izvēlēties lietot ūdeni visu dienu, kā arī atteikties no apstrādātiem pārtikas produktus, piemēram, kartupeļu čipsiem, smalkmaizītēm un konfektēm, kas bieži ir nevēlamu kaloriju avots.
Paškontrolei varat izveidot dienasgrāmatu ar pārtikas, fizisko aktivitāšu un svara izmaiņu uzskaiti. Procesa izsekošana ir vērtīgs uzvedības elements svara zaudēšanas programmā.
Vairāk kustību
Fiziskās aktivitātes jāveic apmēram 30 minūtes vai ilgāk, četras līdz septiņas dienas nedēļā, lai novērstu svara pieaugumu un uzlabotu sirds un asinsvadu veselību. Ja netiek ievērots uzturs ar ierobežotu kaloriju daudzumu, nepieciešams lielāks fizisko aktivitāšu daudzums. Tādēļ, ja galvenais mērķis ir samazināt svaru, veselīgs uzturs ir būtiska sastāvdaļa fiziskām aktivitātēm. Laika gaitā jūs varat pakāpeniski palielināt fizisko aktivitāšu laiku vai intensitāti. Dažiem indivīdiem fiziskas aktivitātes var būt vajadzīgas vairāk nekā 60 minūtes dienā, lai novērstu svara atjaunošanos pēc ievērojama svara zaudēšanas.
Dabas vielu “akselatori” kaloriju samazināšanai
Pie nosacījuma, ka tiek ievērots sabalancēts uzturs un fiziskas aktivitātes, kā papildu līdzekli svara kontrolei var izmantot dabas līdzekļus. Savu efektivitāti ir pierādījuši Kambodžas garcīniju augļi. Tā sastāvā esošā aktīvā viela bloķē fermentu, ko sauc par citrāta liāzi, kas cilvēka ķermenī tiek izmantota tauku veidošanai. Kambodžas garcīniju augļi arī paaugstina serotonīna līmeni, kas palīdz mazināt izsalkumu.
Zaļo kafijas pupiņu ekstrakts tiek iegūts no kafijas pupiņām pirms tās tiek grauzdētas. Zaļās kafijas pupiņas satur kofeīnu un hlorogēnskābi, kam piemīt antioksidantīvas īpašības. Tās veicina svara zudumu, samazinot tauku un glikozes uzsūkšanos zarnās, un uzlabojot vielmaiņu.
Gāzes vēderā jeb meteorisms - neatņemsim vēderam labsajūtu!
Vēders burkšķ un pūšas. Šāda situācija nav nekas neparasts. Turklāt nereti to pavada pilnuma sajūta pakrūtē, spazmatiskas sāpes vēderā, atraugas, pastiprināta gāzu veidošanās un izvade. Kāpēc tā notiek?
Vairumā gadījumu vēdera pūšanās ir saistīta ar meteorismu – pārmērīgu gāzu uzkrāšanos zarnās –, ko var piedzīvot no pirmajām dzīves dienām līdz pat sirmam vecumam. Tomēr tas var liecināt arī par nopietnām problēmām: kuņģa un zarnu trakta iekaisuma slimībām (gastrīts, enterīts, kolīts), kairinātas zarnas sindromu, zarnu aizsprostojumu, iedzimtām zarnu slimībām, holecistītu jeb žultspūšļa iekaisumu, pankreatītu, celiakiju, šķidruma uzkrāšanos vēdera dobumā, aknu cirozi, gan labdabīgu, gan ļaundabīgu audzēju.
Procesi, kas notiek zarnās, vēl arvien nav līdz galam izpētīti, taču ir skaidrs, ka gremošana ir atkarīga no cilvēka gēnu, uztura, metabolisma un neskaitāmo zarnu traktā dzīvojošo mikroorganismu savstarpējās mijiedarbības. Katram no šiem faktoriem var būt nozīme gāzu veidošanās procesā.
Lielākoties meteorismam nevajadzētu radīt bažas, jo, visticamāk, tas saistīts ar tādu produktu lietošanu, kas izraisa pastiprinātu gāzu veidošanos, vai ar pārēšanos, fizisko pasivitāti, pārtikas alerģiju utt.
Parasti cilvēks dienā saražo ap 0,6–1,8 l gāzu. Daļu izdala zarnu mikroflora, daļu veido norītais gaiss. Gāzu daudzuma palielināšanos nereti pavada nepatīkami simptomi, bieži diezgan sāpīgi. Turklāt pastiprināta gāzu veidošanās cilvēkam var izraisīt kauna sajūtu, satraukumu, nemieru, viņš pārtrauc sociālos kontaktus, maina dzīvesveidu, izvairās no sabiedriskām vietām. Zarnas ir viens no galvenajiem orgāniem, kas reaģē uz stresu, tāpēc satraukums par vēdera pūšanos situāciju tikai pasliktina. Pats stress provocē vēdera pūšanos «uz līdzenas vietas» – mainot klimata joslas, uzturu, pie psihiska sasprindzinājuma.
Pārtikas produkti un vēdera pūšanās
Ja veselam cilvēkam laiku pa laikam uzpūšas vēders, parasti pie vainas ir noteikti pārtikas produkti, kas to veicina. Pārstājot tos lietot, iespējams nepatīkamos simptomus pilnībā novērst.
Produktus, kas izraisa vēdera pūšanos, varētu iedalīt vairākās grupās:
Fruktozi un šķiedrvielas saturoši produkti – kāposti, pākšaugi, tomāti, vīnogas, āboli;
Produkti, kas stimulē rūgšanas procesus zarnās – smalkmaizītes, rudzu maize;
Glutēnu saturošs ēdiens – mērces, dažādas desas, graudaugu produkti;
Piens un piena produkti, ja organismā ir īpašu enzīmu trūkums laktozes šķelšanai un konkrētu olbaltumvielu nepanesība.
Šo sarakstu noteikti vēl var papildināt ar ātros jeb neveselīgos ogļhidrātus saturošiem produktiem, piemēram, šokolādi un citiem saldumiem, saldiem gāzētiem vai raugu saturošiem dzērieniem.
Vēdera labsajūtu ietekmē ne tikai tas, ko jūs ēdat, bet arī tas, kā jūs ēdat. Nedrīkst ēst uz ātru roku, steigā, pastāvīgi kaut ko uzkost, pārēsties, izvēlēties asus vai treknus ēdienus, kas satur ļoti daudz kaloriju, sarunāties ēdot, kas līdz ar ēdienu liek jums norīt arī gaisu.
Vēdera pūšanās nav retums cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot veselīgāk, krasi palielinot augļu un dārzeņu daudzumu uzturā. Tas ir likumsakarīgi, jo pārlieks augļu un dārzeņu patēriņš tajos esošās fruktozes un šķiedrvielu dēļ rada organismam papildus slodzi – tie ir grūti sagremojami un pārstrādājami. Uzkrājoties zarnās, šie produkti izraisa rūgšanas procesu un rada auglīgu vidi baktēriju attīstībai.
Ārstējot pastiprinātu gāzu veidošanos, galvenais ir novērst tās iemeslu. Šo simptomu noteikti nevajadzētu atstāt bez ievērības, jo tas var prasīt arī nopietnu ārstēšanu. Tāpēc regulāra vēdera pūšanās ir iemesls, lai vērstos pie ārsta.
Ir daudz bezrecepšu medikamentu, kas var palīdzēt mazināt gāzu veidošanos. Gan sorbenti, gan fermenti un probiotikas. Līdztekus tradicionālajai medicīnai, novērst vēdera pūšanos un gāzu veidošanos var palīdzēt arī dažādi tautas līdzekļi – diļļu sēklu novārījums, fenheļa, ķimeņu, baldriāna saknes un piparmētru tēja.
Piparmētra savas labās īpašības parādīs arī kairinātas zarnas sindroma gadījumā, jo tajā esošās vielas aktivizē īpašu pretsāpju kanālu resnajā zarnā. Tas var mazināt sāpes, kas saistītas ar dažādu pikantu ēdienu, piemēram, sinepju vai čili, ēšanu. Vairāki pētījumi ir apstiprinājuši, ka piparmētru eļļai ir labvēlīga ietekme kairinātas zarnas sindroma gadījumā.
Ja pastiprināta gāzu veidošanās nav saistīta ar kādu slimību, var palīdzēt fiziskās aktivitātes – pastaigas, speciāli vingrinājumi vēdera preses stiprināšanai, vēdera masāža. Ja vēdera uzpūšanos izsauc noteiktu pārtikas produktu lietošana, tie no ēdienkartes būtu jāizņem, aizstājot ar diētiskiem, viegli sagremojamiem produktiem.
Detoksikācija – aknu “draugs” vai “drauds”?
Tuvojoties vasarai daudzi prāto par organisma attīrīšanu jeb detoksikāciju. Bet kāda ir tās nozīme? Aknas ir lielākais iekšējais orgāns cilvēka ķermenī. Tās piedalās daudzos svarīgos sintēzes un pārstrādes procesos, piemēram, palīdz pārstrādāt barību un medikamentus. Liela daļa cilvēku uzskata, ka detoksikācija jeb attīrīšanās palīdz aknām labāk mazināt toksīnu iedarbību pēc pārāk liela alkohola vai neveselīgas pārtikas patēriņa. Daži domā, ka tas uzlabos viņu aknu ikdienas darbību un ārstēs aknu slimības.
Aknu detoksikācijai ir jāievēro noteiktas darbības – jums var nākties ēst ierobežotu uzturu, badoties, vairākas dienas dzert tikai sulas vai citus šķidrumus. Dažas detoksikācijas metodes mudina jūs iegādāties specializētus, komerciālus līdzekļus.
Vai ir pierādījumi, ka aknu detoksikācija strādā?
Nav zinātnisku pierādījumu, ka detoksikācija mazina toksīnu daudzumu vai sniedz kādu citu veselības ieguvumu. Iemesls, kādēļ cilvēki pēc detoksikācijas diētas mēdz justies labāk ir tas, ka šīs diētas parasti izslēdz no uztura grūti pārstrādājamus pārtikas produktus, kā, piemēram, cietos taukus un apstrādātu cukuru, kas satur daudz kaloriju, bet ir ar zemu uzturvērtību. Detoksikācijas diētas izslēdz produktus no kuriem cilvēkiem bieži vien ir alerģija vai jutība, bet viņi to iespējams nezina – piena produkti, glutēns, olas vai zemesrieksti.
Nav pierādījumu, ka detoksikācija palīdz atbrīvoties no toksīniem pēc pārmērīga alkohola vai pārtikas daudzuma, kā arī nav pierādījumu, ka detoksikācija var mazināt aknu bojājumus.
Vai aknu detoksikācija ir droša?
Dažām aknu slimībām ir jāievēro īpaša medikamentoza ārstēšana un nav nekādu pierādījumu, ka detoksikācija var veicināt ārstēšanas procesu vai pilnībā to aizstāt. Faktiski detoksikācija var pat kaitēt aknu veselībai.
Būtiski fakti, kas jāņem vērā pirms izvēlēties par labu detoksikācijai:
Daži uzņēmumi, kuri piedāvā komerciālas detoksikācijas metodes, savos produktos var iekļaut kaitīgas vielas, tādēļ pirms jebkāda produkta lietošanas, pārliecinies par tā izcelsmi un kvalitāti.
Nepasterizētas sulas ilgstoša lietošana var radīt gremošanas sistēmas un veselības traucējumus, it īpaši, ja esat gados vecāks vai ja jums ir novājināta imūnsistēma.
Ja jums ir problēmas ar nieru veselību, detoksikācija, kas satur lielu daudzumu sulas, var pasliktināt jūsu veselību.
Ja jums ir cukura diabēts, pirms domājat par diētu, kas maina to kā jūs parasti ēdat, noteikti konsultējieties ar ārstu.
Ja detoksikācijas viens no elementiem ir badošanās, jūs varat justies vājš, sūdzēties par galvassāpēm, reiboņiem vai dehidratāciju. Ja jums ir B hepatīts, kas ir izraisījis aknu bojājumus, badošanās kaitējumu var pasliktināt.
Kā saglabāt aknas veselas?
Jūsu aknu funkcijas galvenokārt ietekmē vispārējā veselība un gēni. Liela nozīme ir arī uzturam, diētām, dzīvesveidam un videi. Lai palīdzētu uzturēt aknu veselību bez drastiskām detoksikācijas metodēm ir vienkāršas ikdienas lietas, ko darīt, lai saglabātu aknas veselas:
Limitē alkohola patēriņu, ja nepieciešams, konsultējies ar ārstu.
Ikdienā ievēro sabalansētu uzturu un atceries par šķiedrvielām un proteīniem, kas palīdz organismam dabīgi attīrīties.
Uzturi veselīgu svaru.
Ja iespējams, veic fiziskas nodarbes vai nodarbojies ar vingrošanu katru dienu.
Ja ilgstoši lieto medikamentus, parūpējies par savu aknu aizsardzību papildus uzņemot hepatoprotektorus.
Lieto artišoku, kas ir dārzenis ar visaugstāko antioksidantu aktivitāti.
Kā noprotams pēc nosaukuma, hepatoprotektori aizsargā aknu šūnas. Divi populārākie hepatoprotektori, ko atzīst arī Latvijas Gastroenterologu Asociācija ir esenciālie fosfolipīdi un silamarīns, kurus ieteicams lietot vismaz 6 mēnešus optimālam rezultātam. Jaunākas paaudzes esenciālais fosfolipīds ir holīns, kas iegūts izmantojot jaunākas tehnoloģijas. Holīns nodrošina ne tikai aknu šūnu atjaunošanu, bet arī palīdz uzturēt normālu tauku līmeni aknās.
Hepasan Forte ir izstrādāts balstoties uz jaunāko hepatožu vadlīnijām veidojot inovatīvu produktu. Tā sastāvā ir dabīgās vielas, kas palīdz uzturēt normālu aknu veselību. Holīns palīdz nodrošināt normālu lipīdu un homocisteīna metabolismu un palīdz uzturēt normālu aknu darbību. Mārdadža un artišoka ekstrakti uztur normālu aknu veselību, palīdz nodrošināt aknu šūnu aizsardzību un veicina žults veidošanos. Pienenes ekstrakts sekmē normālu aknu un kuņģa funkciju.
Kairinātu zarnu sindroms – kas to izraisa un kā ar to cīnīties?
Kairinātu zarnu sindroms (KZS) ir viena no visbiežāk diagnosticētajām kuņģa zarnu trakta slimībām. Ja nav citu sūdzību, KZS definē kā sāpes vēderā vai diskomfortu ar izmainītiem zarnu paradumiem (gāzes, caureja, aizcietējums vai abi divi). Atkarībā no simptomiem, ārstēšanai var tikt izmantoti dažādi medikamenti vai dabas vielas. Svarīgākais ietekums, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, ir ievērot pilnīgu atklātību, lai ārstēšanas plāns būtu efektīvs.
Galvenie kairinātu zarnu sindroma iemesli.
Kairinātu zarnu sindroma rašanās iemesli ir plaši un nav skaidri nosakāmi, tomēr kā būtiskākie KZS attīstības faktori tiek minēti motorika, gremošanas trakta disbalanss, smadzeņu un zarnu mijiedarbība un psihosociālais stress. Izplatītākās pazīmes un simptomi ir sāpes vēderā, krampji, vēdera uzpūšanās, gāzes, caureja vai azicietējums, vai arī abi. Vismaz vienu no šiem simptomiem parasti var novērot lielākajai daļai KZS slimnieku, tajā pat laikā ne visi simptomi norāda, ka ir KZS. Dažādi vides faktori, pārtikas nepanesamība, antibiotikas, zarnu trakta infekcijas un stress veicina KZS. Pacienti bieži uzskata, ka KZS simptomi ir saistīti ar uzņemtā ēdiena daudzumu, taču veiktie pētījumi šo apgalvojumu neapstiprina.
Gandrīz 12 % pacientu no visiem, kuri apmeklē ģimenes ārstu, sūdzības ir saistītas ar KZS, tomēr vairums KZS pacientu nemeklē medicīnisko palīdzību. Sieviešu vidū KZS izplatība ir aptuveni 2 reizes lielāka nekā starp vīriešu. Sievietes visbiežāk ziņo par sāpēm vēderā un aizcietējumiem, savukārt vīriešu biežākās sūdzas ir par caureju.
KZS ir uz simptomiem balstīta slimība, līdz ar to ārstēšanas mērķi ir vērsti uz tādu simptomu kā sāpju, vēdera uzpūšanās, krampju, caurejas vai aizcietējumu novēršanu. Aizcietējuma gadījumā var tikt lietotas šķiedrvielas un caurejas līdzekļi, turpretim caurejas gadījumā var palīdzēt bezrecepšu zāles kā loperamīds vai probiotikas. Palielināta fiziskā aktivitāte var veicināt resnās zarnas tranzīta laiku un uzlabot simptomus. Arī pacienta ēšanas paradumi var ietekmēt gremošanas trakta labsajūtu. Pārtikas produkti, piemēram, kviešu produkti, sīpoli, augļi, dārzeņi, sorbīts un daži piena produkti, var saturēt īsas ķēdes ogļhidrātus, kas pastiprina kuņģa-zarnu trakta kairinājumu KZS pacientiem. Hroniskus vēdera dobuma diskomfortu bieži izraisa paaugstināts stress, šādos gadījumos ārstēšanai var tikt nozīmēti ķīmiskie antidepresanti vai dabīgi nomierinošie līdzekļi.
Piparmētru ēteriskā eļļa – dabīgs risinājums vēdera diskomfortam
Amerikas gastroenterologu vadlīnijās piparmētras ēteriskā eļļa ir minēta kā efektīvs līdzeklis KZS simptomu mazināšanai. Piparmētras ēteriskā eļļa bloķē kalcija jona kanālus, kas samazina kalcija koncentrāciju šūnā, un nodrošina gludo muskuļu atslābšanu. Piparmētras ēteriskā eļļai piemīt vēl dažādi citi darbības mehānismi: iekšējās jutības modulācija (caur īslaicīgiem receptoru potenciāla katjona kanāliem); pretmikrobu iedarbība; pretiekaisuma iedarbība; psihosociālā distresa modulācija.
Ir konstatēts, ka piparmētru ēteriskā eļļa ietekmē barības vada, kuņģa, tievās zarnas, žultspūšļa un resnās zarnas fizioloģiju. To izmanto, lai atvieglotu kolonoskopijas un endoskopiskās retrogrādās holangiopankreatogrāfijas pabeigšanu. Placebo kontrolēti pētījumi apstiprina piparmētras eļļas lietošanas efektivitāti kairināta zarnu sindroma (KZS), funkcionālās dispepsijas, funkcionālu vēdera sāpju, meteorisma un pēcoperācijas sliktas dūšas gadījumā.
7 padomi kā atvieglot PMS
Pirmsmenstruālā sindroma simptomi (PMS) tiek novēroti sievietēm nedēļu vai divas nedēļas pirms menstruācijām. Galvenais iemesls, kas izraisa PMS simptomus ir sievišķo hormonu, progesterona un estrogēna, svārstības. PMS ir ļoti dažādas pazīmes un simptomi, ieskaitot garstāvokļa svārstības, jutīgas krūtis, kāre pēc salda un / vai sāļa, nogurums, aizkaitināmība, depresija u.c. Aptuveni 85% sieviešu reproduktīvajā vecumā, katru mēnesi rodas fiziski vai emocionāli PMS simptomi. Simptomi mēdz atkārtoties prognozējamā veidā, taču to intensitāte var variēt no viegliem līdz pat ļoti smagiem simptomiem. PMS simptomi pilnībā izzūd vien iestājoties menopauzei.
Kāpēc ļaut PMS ietekmēt Tavu dzīvi? Piedāvājam 7 vienkāršus padomus, kas palīdzēs mazināt PMS simptomus.
1. Atpazīsti savas sajūtas
Jūs nevarēsiet noteikt kāda ir jūsu tipiskā PMS pieredze, ja vien jūs regulāri nesekosiet līdzi saviem simptomiem. Veiciet simptomu uzskaiti vismaz trīs cikliem. Varat izmantot papīru un pildspalvu, vai lietot kādu no brīvpiekļuves aplikācijām, kas palīdz sekot līdzi simptomiem jūsu viedierīcē. Izvēlieties visatbilstošākos ieteikumus, kas palīdzēs mazināt jūsu konkrētos simptomus.
2. Fitoestrogēni
Fitoestrogēni ir nesteroīdi savienojumi, kas atrodami dabas augos un kuriem piemīt estrogēna veicinošas īpašības. Viens no vairāk pētītajiem un lietotajie dabas augiem PMS simptomu mazināšanai ir Vitekss (Vitex agnus castus). Tā ekstrakts palīdz līdzsvarot estrogēna un progesterona hormona līmeni. Pētījumos, kuros piedalījušās vairāk nekā 5000 sieviešu, Vitekss ir atzīts par efektīvu. Galvenokārt efektivitāte pierādīta sekojošu simptomu mazināšanai – aizkaitināmība, nomākts garastāvoklis, migrēnas, aizcietējums, sāpes krūtīs un to jutīgums.
Magnijs ir viena no svarīgākajām minerālvielām, kas atbalsta arī nervu sistēmas veselību un ietekmē cilvēku emocionālo stāvokli.
Pētījumos pierādīts, ka sievietēm, kuras piedzīvoja PMS bija zemāka magnija koncentrācija asinīs nekā sievietēm, kuras nepiedzīvoja PMS. Magnijs atvieglo PMS simptomu smagumu un samazina garstāvokļa svārstības.
4. Samazini kafijas un alkohola patēriņu
Gan kofeīns, gan alkohols var veicināt PMS simptomu veidošanos. Apsveriet alkoholisko dzērienu, kā arī pārtikas un dzērienu, kas satur kofeīnu – kafijas, tējas, kakao un pat šokolādes – ierobežošanu visā menstruāciju cikla laikā.
5. Pilngraudu produkti
Laika posmā pirms mēnešreizēm var secināt vai esat viena no daudzajām sievietēm, kuras alkst pēc noteikta veida neveselīgām uzkodām. Visbiežāk sievietēm tiek novērota tieksme pēc saldām un sāļām uzkodām, kā, piemēram, picas, čipsiem, kūkas, šokolādes utml. Lietojot ikdienā vairāk pilngraudu produktus, tiek kontrolēts vienmērīgs glikozes līmenis, līdz ar to ir iespējams šo tieksmi mazināt. Pārāk liels treknas pārtikas patēriņš var izraisīt arī svara pieaugumu un citas neveselīgas sekas.
6. Ikdienas aktivitātes
Liela daļa sieviešu uzskata, ka kardio vingrojumi, kas palielina sirdsdarbību, palīdz samazināt skumjas un trauksmi, kas ir izteikti PMS simptomi. Vismaz 4 reizes nedēļā aktīva 30 minūšu darbība – skriešana, staigāšana, dejošana, peldēšana – ir viens no PMS ārstēšanas veidiem. Fiziskas aktivitātes palīdz līdzsvarot hormonu līmeni. Pat ja fiziskā slodze nepalīdzēs pilnībā atbrīvoties no visiem PMS simptomiem, tā palīdzēs Jums kontrolēt svaru un mazināt stersu.
7. Relaksācija
Ir viegli pateikt “vienkārši atslābsti”, daudz grūtāk ir to patiešām izdarīt, taču tas noteikti ir pūļu vērts. PMS var radīt satraukumu un saspringtumu, tāpēc ir ieteicams PMS ārstēšanas laikā iemācīties dažus relaksācijas paņēmienus. Piemēram, nodarbojoties ar jogu, elpošanas vingrinājumiem vai meditāciju. Stiepšanās paņēmieni, var palīdzēt atpūsties un nomierināt sāpošos muskuļus un locītavas, savukārt akupunktūra un masāža var palīdzēt mazināt PMS simptomus.
BiPMSok ir izstrādāts sadarbojoties ar Latvijas ginekologiem. Tā sastāvā esošais viteksa ekstrakts palīdz atvieglot menopauzes un PMS simptomus (nogurumu, garastāvokļa svārstības, krūšu jutīgumu vai pietūkumu) un uzturēt ģenitālo veselību. Magnijs palīdz samazināt nogurumu un nespēku, uzturēt normālu muskuļu darbību un veicināt normālas psiholoģiskās funkcijas. Vitamīns E veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu.
Mikrobiots - kā tas regulē mūsu imūno sistēmu?
Imūnā sistēma ir dažādu orgānu, šūnu un bioloģisku vielu kopums, kas nodrošina un uztur homeostāzi, lai pasargātu mūs no slimībām. Īpaši, kad mainās organisma iekšējās un ārējās vides faktoru iedarbība uz to.
Citiem vārdiem, imunitāte ir aizsargpasākumu komplekss, kas aiztur mikroorganismus, lai tie nespētu vairoties organismā. Imunitāte tiek iedalīta iedzimtā jeb dabiskā imunitāte, ar kuru mēs piedzimstam un dzīves laikā iegūtā imunitāte.
•Iedzimtā imunitāte (nespecifiskā) ir pirmā aizsardzības līnija. Reakcija uz visiem sastaptajiem infekcijas ierosinātājiem ir vienāda, neatkarīgi no tā, cik atšķirīgi tie ir.
•Iegūtā imunitāte ir otrā aizsardzības līnija, kas ietver imūnās atmiņas veidošanos pret sastaptajām infekcijām. Iegūtai imunitātei ir divi apakštipi – dabiski iegūtā imunitāte, kas rodas pēc iepriekšējas saskarsmes ar slimības ierosinātāju un mākslīgi iegūtā imunitāte, kas izveidojas, piemēram, pēc vakcinācijas.
Imūnsistēma ir visdinamiskākā organisma sistēma, kurai piemīt pašregulācijas un pašvadības spējas, tā viena no pirmajām reaģē uz jebkurām izmaiņām organismā.
Svarīga nozīme imūnsistēmas darbībā ir mikrobiotam. Gremošanas trakts veic gan barības vielu uzsūkšanos, gan arī kalpo par imunoloģisku barjeru, kas pasargā organismu no potenciāli bīstamām vielām un mikroorganismiem. Pētnieki apraksta, ka zarnu trakta mikrobiots ir svarīgs faktors, kas ietekmē imūnsistēmas darbību.
Par mikrobiotu dēvē mikroorganismu populāciju, kas dzīvo konkrētā vidē (vīrusi, baktērijas, sēnītes), nosacīti tos varam iedalīt - “labajos” un “nosacīti sliktajos” mikrobos, kas kopā veido mikrobiotu. Abiem šiem mikrobu veidiem “labajiem” un “nosacīti sliktajiem” ir jābūt līdzsvarā, pretējā gadījumā var attīstīties dažādas saslimšanas.
Savukārt, mikrobioms ir pilns mikrobu, to gēnu un genomu komplekss konkrētā vidē.
Ir pierādīts, ka kuņģa un zarnu trakta mikroorganismu populācija (mikrobiota) ir lielākā skaita ziņā un nozīmīgākā cilvēka veselības uzturēšanai.
Zarnu mikrobiota un imūnsistēmas attiecības ir savstarpēji saistītas. Zarnu mikrobiota regulē ne tikai zarnu imūnsistēmu, bet arī būtiski ietekmē sistēmisko (kopējo) imūno reakciju. Svarīgi pareizi rūpties par kuņģa zarnu traktu, tādējādi veicinot normālas imūnsistēmas darbību.
Zarnas – imūnsistēmas stūrakmens
Cilvēka organismam ik dienu nākas cīnīties ar dažādiem neredzamiem ienaidniekiem, apkārtējā vidē sastopamiem patogēniem mikroorganismiem – baktērijām, vīrusiem, sēnītēm. Kaut gan mums ar tiem jāsaskaras katru dienu, mēs tomēr visu laiku neslimojam. Kāpēc?
Cilvēka organismam ir sava pašaizsardzības sistēma, kas attīstās un uzlabojas dzīves laikā. Tā irimūnsistēma, kas aizsargā pret slimības izraisošiem patogēniem.
Imūnsistēmu veido daudzi orgāni, kuros rodas un darbojas imūnsistēmas šūnas. Tās ir kaulu smadzenes, aizkrūtes dziedzeris, liesa, limfmezgli, mandeles un arī kuņģa-zarnu trakts. Jā, tas ir ne tikai gremošanas orgāns, bet arī svarīga imūnsistēmas daļa! Apmēram 70% šūnu, kas spēj radīt imunoloģiski aktīvas vielas, atrodas cilvēka kuņģa-zarnu traktā, un tajā rodas lielākā daļa imūno reakciju.
Mēs parasti domājam, ka ārējās vides ietekmei visvairāk tiek pakļauta āda, taču lielākā saskares virsma ar ārējiem faktoriem ir zarnām – tievajai zarnai vien absorbējošā virsma ir apmēram 200 m2. Viss, ko ēdam un dzeram, nāk no ārējās vides. Tādējādi ar pārtiku kuņģa-zarnu traktā tiek ievadītas dažādas vielas, kas uzsūcas un kopā ar asinīm nonāk asinsritē. Tās var būt gan vērtīgas barības vielas, gan patogēni mikroorganismi. Zarnās esošās imūnās šūnas analizē visu, kas iekļuvis zarnu traktā. Faktiski zarnas ir imūnsistēmas stūrakmens, kas atpazīst un iznīcina patogēnos vīrusus un mikrobus. Jo efektīvāk darbojas zarnu aizsargsistēma, jo vairāk sarūk mūsu iespēja saslimt ar slimībām, kuras izraisītājus mēs nemanot norijam. Tas nozīmē, ka mūsu veselība lielā mērā ir atkarīga no gremošanas trakta labsajūtas.
Zarnās dzīvo aptuveni divi kilogrami mikrobu un no 1000 līdz 4000 dažādu sugu mikroorganismu. Jo lielāka ir šo sugu daudzveidība un to vidū pastāv līdzsvars, jo retāk cilvēki slimo ar dažādām slimībām. Jo sliktāk jūtas dzīvībai svarīgās baktērijas un mikroorganismi, kas dzīvo zarnās, un jo mazāk to ir, jo vairāk vēdera problēmu un zemāka imunitāte. Cilvēki pastāvīgi sastopas ar faktoriem, kas vājina organisma imūno sistēmu. Tas ir nepilnvērtīgs uzturs, hipovitaminoze, bieža saaukstēšanās, hroniskas kuņģa-zarnu trakta patoloģijas, medikamenti (antibiotikas, kortikosteroīdi, imūnsupresanti, caurejas līdzekļi utt.), fiziskās aktivitātes trūkums, smēķēšana, liekais svars, arī stress, fiziska pārslodze, pārtikas alerģijas utt.
Zinot faktorus, kas ietekmē un vājina cilvēka imūnsistēmu, mēs varam novērst to iedarbību un sekmēt normālu imūnsistēmas darbību.
Piparmētru ēteriskā eļļa – daudzveidīga un efektīva
Mūsdienās cilvēki arvien biežāk atgriežas pie pārbaudītām vērtībām un arvien vairāk cenšas izmantot dabas vielas medicīniskos nolūkos. Gadu gaitā ir pierādīta to efektivitāte gan dažādu slimību profilaksē, gan ārstēšanā.
Piparmētra ir viens no universālākajiem ārstniecības augiem, ko izmantoja gan senajā Ēģiptē, gan Eiropā, Ķīnā un Japānā. Jau pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu piparmētra tika uzskatīta par ļoti iedarbīgu augu gremošanas normalizēšanā. To lietoja pret sliktu dūšu, vemšanu, menstruālajiem traucējumiem, augšējo elpceļu slimībām u.c.
Visas piparmētru priekšrocības piemīt arī piparmētru ēteriskajai eļļai. Tai ir gremošanas, antiseptiskas, antibakteriālas, anestezējošas, žultsdzenošas, spazmolītiskas, pretvīrusu, pretiekaisuma, tonizējošas īpašības. Tāpēc piparmētru eļļas pielietošanas spektrs ir tik plašs. To izmanto mutes dobuma slimību gadījumā, ārstē nelielas brūces un iekaisumus. Piparmētru eļļas sastāvā esošais mentols lieliski palīdz pie augšējo elpceļu saslimšanām. Eļļu lieto muskuļu un locītavu sāpju gadījumā, pie sēnīšu saslimšanām, galvassāpēm, sliktas dūšas, augstas temperatūras, noguruma un koncentrēšanās spēju zuduma. Piparmētra palīdz novērst zarnu gludās muskulatūras spazmas. Pētījumi liecina, ka piparmētra var ievērojami mazināt kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumu simptomus un palīdzēt novērst kuņģa čūlu veidošanos.
Veģetatīvā distonija nav vienkārši atruna!
Veģetatīvā distonija ir somatisko simptomu traucējumi, kam raksturīgi fiziski simptomi, kas nav izskaidrojami ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem. Citiem vārdiem sakot – simptomi, kuru cēloņi nav nosakāmi vai ir ļoti grūti nosakāmi. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka simpotomi nav īsti. Tie ir īsti un nav izdomāti. Tas, ka šo simptomu cēloņus nav iespējams zinātniski izskaidrot, bieži saasina simptomus vēl vairāk.
Kādi ir veģetatīvās distonijas simptomi un kā to diagnosticēt?
Lai diagnosticētu veģetatīvo distoniju, indivīdam ir jānovēro neizskaidrojami simptomi ilgāk kā 6 mēnešus. Pirms veģetatīvās distonijas identificēšanas ir jāizslēdz visas citas iespējamās diagnozes. Diagnosticēšana ir grūta, jo simptomi var mainīties laika gaitā.
Simptomi var būt ļoti dažādi, sākot no sāpēm un gremošanas sistēmas traucējumiem, līdz pat seksuāla rakstura problēmām. Lai arī simptomi ir hroniski, to lokalizācija, veids, biežums un intensitāte var variēt. Biežāk konstatētais un noturīgākais simptoms ir sāpes, turklāt ,nezinot cēloni, ir grūti ārstējamas. Veģetatīvās disfunkcijas izraisītāji var būt dažādi:
Ilgstošas domas vai sajūtas par simptomiem bieži izraisa arī kognitīvos simptomus. Galvenokārt tie izpaužas kā depresīvas domas vai trauksme, kas daudz nopietnākos gadījumos var izraisīt arī domas par pašnāvību. Kognitīvie simptomi ir atbildes reakcija uz fiziskajiem simptomiem, kas kļūst par pamatu veģetatīvajai distonijai.
Praksē veģetatīvās distonijas smaguma pakāpe galvenokārt tiek noteikta pēc kognitīvajiem simptomiem nevis fiziskajiem:
viegla veģetatīvā distonija – viens kognitatīvais simptoms;
vidēja veģetatīvā distonija – divi vai vairāki kognitīvie simptomi;
smaga veģetatīvā distonija – divi vai vairāki kognitatīvie simptomi + vairāki fiziskie simptomi vai viens izteikts simptoms, kā, piemēram, noturīgas sāpes.
Kognitīvie un fiziskie simptomi būtiski ietekmē ikdienas dzīvi, kā arī attiecības ar līdzcilvēkiem.
Kas izraisa veģetatīvo distoniju?
Vēsturiski ir pieņemts uzskatīt, ka veģetatīvo distoniju izraisa pārāk liels psiholoģiskais stress, kas veicina fizisko simptomu izpausmi. Jaunākā teorija tiek balstīta uz to, ka indivīds ir ārkārtīgi jutīgs uz ķermeņa izmaiņām, kas pie vienādiem apstākļiem, dažādiem indivīdiem izraisa dažādas ķermeņa reakcijas. Kā, piemēram, citam čili pipara ēšana ir bauda un izraisa pozitīvas sajūtas, kamēr citiem tās ir sāpes un ciešanas, taču pamazām pie čili ēšanas ir iespējams pierast. Līdzīgi ir arī ar sajūtām.
Tiek uzskatīts, ka veģetatīvā distonija ir saistīta ar serotonīna līmeņa izmaiņām. Kā zināms, serotonīns ir hormons, kas tiek dēvēts arī par “laimes hormonu” un kurš regulē dažādas sajūtas, tajā skaitā, garstāvokli un sāpes. Serotonīns tiek sintezēts no cilvēka organismā neaizvietojamās aminoskābes L-triptofāna, ko ikdienā varam uzņemt ar pārtiku. Serotonīna trūkuma gadījumā tiek novērotas indivīdu sūdzības par depresīvām domām, trauksmi, bailēm u.c. sajūtām.
Kā cīnīties ar veģetatīvo distoniju?
Veģetatīvās distonijas ārstēšana galvenokārt balstās uz psihoterapijas konsultācijām, papildus, konsultējoties ar ārstu, simptomu atvieglošanai ir iespējams lietot ķīmiskos antidepresantus, taču daudziem no tiem ir novēroti dažādi blakus efekti. Kā efektīvu alternatīvu ir iespējams izvēlēties dabas līdzekļus nervu sistēmas darbības uzlabošanai.
Sedanorm izstrādāts sadarbojoties ar Latvijas neirologiem. Tā sastāvā esošais grifonijas ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas un smadzeņu darbību, kā arī, tas ir neaizvietojamās aminoskābes L-triptofāna papildu avots.
Ko darīt, ja ir akūts urīnpūšļa iekaisums?
Urīnceļu infekcijas ir viena no visbiežākajām sūdzībām, ar ko vēršas pie farmaceita vai ārsta. Katra trešā sieviete ir saskārusies arakūtu urīnceļu infekciju (tā dēvēto apaukstēto urīnpūsli), kas traucē veikt ikdienas darbus un uz laiku būtiski samazina dzīves kvalitāti, tāpēc svarīgi jau pie pirmajiem simptomiem rīkoties, lai ātri un efektīvi pieveiktu infekcijas tālāku attīstību un samazinātu cistīta atkārtošanos risku jeb recidīvu. Jāatzīmē, ka sievietes daudz biežāk slimo ar urīnceļu iekaisumiem nekā vīrieši, jo sievietēm anatomiski urīnizvadkanāls ir īsāks.
Urīnceļu infekcijas iedalās pēc to lokalizācijas - augšējās un apakšējās. Augšējās ir saistītas ar pielonefrītu jeb nieru bļodiņas iekaisumu, taču apakšējās ar cistītu un uretrītu. Urīnceļu infekcijas ~85% gadījumu ierosina E.coli baktērija jeb zarnu nūjiņa. Urīnceļu infekcijas iedala nekomplicētajās un komplicētajās formās. Ar nekomplicētu urīnceļu infekciju visbiežāk var saslimt seksuāli aktīvas sievietes, grūtnieces un sievietes postmenopauzē. Komplicēts urīnceļu iekaisums raksturīgs cilvēkiem, kuriem ir kāda pavadoša saslimšana kā nierakmeņu slimība, cukura diabēts, anatomiski vai funkcionāli urīna atteces traucējumi.
Akūts nekomplicēts cistīts ir urīnpūšļa iekaisums, kas ir visbiežākais iemesls nepatīkamajiem simptomiem. Cistīta simptomi raksturojas ar stipru, nepārtrauktu un neatliekamu vēlmi urinēt. Urinējot izdalās mazs urīna daudzums, tāpēc rodas dedzinoša un nepatīkama sajūta, kas noved līdz pat asām sāpēm. Cistīts raksturojas arī ar spiediena sajūta vēdera lejasdaļā. Ja simptomi sāk pasliktināties, un pievienojas arī drudzis un asins piejaukums urīnā, tad ir nekavējoties jāgriežas pēc palīdzības pie ārsta.
Svarīgi ir atcerēties, ka neārstēts akūts cistīts var novest pie pielonefrīta jeb nieru bļodiņas iekaisuma!
Cistīta visbiežākie iemesli ir nepareiza higiēna, kad E.coli baktērijas no zarnām nokļūst urīnceļos, tāpat seksuāli aktīvas sievietes un sievietes menopauzē ir vairāk pakļautas infekcijai, ka arī infekcijas risks paaugtinās sievietēm, kuras velk sintētisku apakšveļu un lieto spermicīdus. Jāpiebilst, ka sievietes grūtniecības laikā arī ir vairāk pakļautas urīnceļu infekcijām, jo mainās hormonu līmenis un, palielinoties dzemdei, tā sāk spiest uz urīnpūsli un rada urīna atteces traucējumus, kas, savukārt, veicina baktēriju vairošanos un rezultātā izsauc urīnceļu iekaisumu.
Latvijā ražojošs farmācijas uzņēmums ''Solepharm'', piedāvā dubulttrieciena produktu urīnceļiem Soluro® DUO, kas sastāv no diviem blisteriem. Caurspīdīgā kapsula satur D-mannozi un sarkanā - lielogu dzērveņu (Vaccinium macrocarpon) ogu sauso ekstraktu (30% proantocianidīnu) kombinācijā ar kriodesikētu purva dzērveņu (Vaccinium oxycoccus) ogu koncentrātu.
D-mannoze tiek plaši lietota Eiropā ne tikai pie pirmajiem simptomiem, bet arī ilgstoši, lai novērstu cistīta recidīvu.
Apskatot sīkāk E.coli baktēriju, jāatzīmē, ka tai piemīt 1. tipa viciņas jeb mannozes jutīgās un 2. tipa jeb mannozes rezistentās, kas piesaistās pie urīnceļu uroepitēlija šūnām, izraisot cistītam raksturīgos simptomus.
D-mannoze ir vienkāršs cukurs, kas praktiski neietekmē glikozes līmeni asinīs un izdalās ar urīnu. D-mannoze pēc savas darbības mehānisma pamatā bloķē E.coli baktērijas piestiprināšanos pie urīnpūšļa sieniņām, saistoties ar E.coli 1. tipa viciņām un izvadot baktērijas ārā no organisma. Urīnceļu gļotādā dabiski atrodami ir mannozes receptori, kas ir daļa no mukopolisaharīda aizsargslāņa urīnceļu uroepitēlija šūnās, taču kairinājuma dēļ tas var tikt bojāts, kas samazina tā dabisko aizsargspēju, tādēļ nepieciešams uzņemt D-mannozi papildus, lai to atjaunotu.
Dzērveņu koncentrāts kā dabisks antioksidants ar spēcīgu dziedinošu efektu.
Dzērvenes tiek plaši lietotas, lai palielinātu organisma aizsargspējas, taču jāatceras, ka to iedarbība, ieguves kvalitāte un metode ir izteikta proantocianidīnu vienībās - jo augstāka koncentrācija, jo lielāka efektivitāte. Augsts proantocianidīnu saturs kavē baktēriju vairošanos urīnceļu šūnās un padara urīna pH skābāku, turklāt dzērvenes satur vielu ar antibakteriālu darbību – hipūrskābi, kas neļauj baktērijām piestiprināties pie urīnceļu sieniņām, un tās viegli tiek izskalotas ar urīnu, nepieļaujot urīnpūšļa iekaisumu.
Liela nozīme ir tam, kā ogas tiek iegūtas, proti, ar kādu metodi. Kriodesikācija ir augstas klases tehnoloģija, kurā ogas tiek žāvētas zemā temperatūrā, kas ļauj saglabāt visas dzērvenēs esošās aktīvās vielas. Kad no dzērvenēm izžāvēts ūdens, tās samaļ pulverī ar visām miziņām un pilda kapsulās. Šādā koncentrātā saglabājas visas vērtīgās dzērveņu sastāvdaļas.
Lai uzzinātu sīkāku informāciju, apmeklē mājaslapu www.soluro.lv vai zvani uz tālruni +371 29484403.
Neļauj savam holesterīnam kāpt!
Paaugstināts holesterīns ir viena no populārākajām mūsdienu modernās pasaules problēmām. Iespējas pazemināt holesterīnu ir, taču pacientiem ne vienmēr pietiek pacietības mainīt dzīvesveidu - diēta, fiziskās aktivitātes, alkohola un smēķēšanas ierobežošana. Gadā tiek reģistrēti vairāk nekā 17 miljoni nāves gadījumi, ko izraisa sirds un asinsvadu slimības, kas ir gandrīz puse no visiem ne infekcijas slimību izraisītajiem nāves gadījumiem. Sirds un asinsvadu slimības galvenokārt izraisa ateroskleroze, kas ir hroniska artēriju iekaisuma slimība, kad holesterīns un šķiedru materiāls nogulsnējas artēriju sienās veidojot pangas vai bojājumus. Galvenais riska faktors ir paaugstināts kopējā holesterīna (KH) un zema blīvuma lipoproteīnu (ZBLH) jeb “slikā” holesterīna līmenis.
KH līmenis. Lielākajai daļai cilvēku jācenšas uzturēt kopējo holesterīna līmeni zem 200 miligramiem uz decilitru (mg/dL) jeb 5,2 milimoliem litrā (mmol/L).
ZBLH holesterīns. Mērķis ir saglabāt šī “sliktā” holesterīna līmeni zem 100 mg/dL jeb 2,6 mmol/L. Ja Jums ir bijuši sirdslēkmes vai Jums ir ļoti augsts sirdslēkmes, vai insulta risks, iespējams, jums būs jānovirza vēl zemāk (zem 70 mg/dL jeb 1,8 mmol/L).
Aptuveni 30% holesterīna veidošanos ietekmē uzņemtais uzturs, savukārt lielāko daļu, 70% par holesterīna sintēzi atbild aknas. Pasaulē populārākie medikamenti, kas tiek lietoti holesterīna mazināšanai ir statīni. Statīni ir zāles, kas var samazināt holesterīna līmeni asinīs, bloķējot vielu, kas aknās nodrošina holesterīna sintēzi. Par statīnu terapijas nozīmēšanu ir atbildīgs Jūsu ārstējošais ārsts.
Eiropas Kardiologu Asociācija ir izstrādājusi Dislipidēmijas vadlīnijas, kurās tiek rekomendāti dažādi dabas līdzekļi, kas pierādījuši efektivitāti KH un ZBLH līmeņu samazināšanā. Viens no populārākajiem un visplašāk pētītajiem šādiem dabas produktiem ir sarkanā rauga rīsi. Sarkanā raugu rīsu efektivitāte holesterīna samazināšanā tika atklāta jau iepriekšējā gadsimta 70.-80.gados, pētot Amerikā dzīvojošo aziātu ēšanas paradumu atšķirības. Pētījumos pierādīts, ka sarkanā rauga rīsa sastāvā esošā Monakolīns K ķīmiskā struktūra ir ekvivalenta ar lovastatīnu, kurš bija pirmais ķīmiski sintezētais statīns. Ir pierādīts, ka Monakolīns K, tā pat kā ķīmiskie statīni var samazināt holesterīna līmeni asinīs, bloķējot vielu, kas aknās nodrošina holesterīna sintēzi.
Sadarbībā ar Latvijas kardiologiem un balstoties uz Eiropas Kardiologu Asociācijas Dislipidēmijas vadlīnijām, Lotos Pharma ir izstrādājis visefektīvāko kombināciju, kas palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs – AteroLip. AteroLip ir “dabīgs statīns”, kura sastāvā ir 10 mg Monakolīna K, Berberīns un Flavonoīdi. AteroLip ir 100% dabīgs un ērti lietojams – tikai 1 kapsula 1 reizi dienā.
Sadarbojoties ar Latvijas ģimenes ārstiem ir veikti novērojumi par AteroLip lietošanas efektivitāti pacientiem 3 mēnešu periodā (skatīt attēlu).
Rezultāti parāda, ka aptuveni 40% (n=41) pacientu ZBLH līmenis samazinājās par 1 mmol/L, savukārt 58% (n=65) pacientu KH samazinājās par 1 mmol/L.
ZBLH līmenim samazinoties par 1 mmol/L par 20% samazinās kardiovaskulāro notikumu (infarkta, insulta) risks tuvāko 5 gadu laikā.
Kā varam zināt, ka organismā ir D vitamīna deficīts?
Zinātniskā literatūra pierāda, ka D vitamīna deficīts ir aptuveni miljardam pasaules iedzīvotāju, taču Latvijas klimatiskajos apstākļos D vitamīna deficīts vērojams aptuveni 97% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka D vitamīna uzņemšana ir aktuāla praktiski visiem iedzīvotājiem, jo Latvijas klimatiskajos apstākļos pietiekams UVB staru daudzums tiek saņemts tikai vasaras sezonā, turpretī pārējās sezonās organisms jūtas novārdzis un sirgt no D vitamīna deficīta.
D vitamīna nozīme
Pēdējo gadu laikā D vitamīna nepieciešamība diskutēta vairakkārt, un mūsdienu medicīna atklājusi, ka D vitamīna nozīme ir vēl lielāka nekā mums iepriekš šķitis. Vēl nesen tika uzskatīts, ka D vitamīna uzņemšana ir aktuāla tieši bērniem, taču mūsdienās pierādīts, ka D vitamīns ir jāuzņem pilnīgi visiem, neatkarīgi no vecuma. Zīdaiņa vecumā D vitamīns nepieciešams skeleta augšanas un attīstīšanās procesos, taču vēlāk D vitamīna uzņemšana saistīta ar osteoporozes risku mazināšanu, kaulu masas zudumu mazināšanu, kaulu stiprināšanu, imunitāti un enerģiju.
Kas ir D vitamīns un kādēļ cilvēkiem tas nepieciešams?
D vitamīns ir eļļā šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams ikvienam cilvēkam, jo tas atbild par kaulu masas veidošanos un stiprināšanu, muskuļu darbību, asins recēšanu, vispārējo pašsajūtu un imunitāti. Citiem vārdiem sakot, D vitamīns tiek dēvēts par saules, pret-rahītisko un noguruma vitamīnu, kas ir īpaši aktuāls tieši gada drūmajos mēnešos, kad organismā D vitamīna rezerves ir beigušās un ikviens sajūtam imunitātes pavājināšanos un enerģijas mazināšanos. Maziem bērniem D vitamīna uzņemšana saistās tieši ar kaulu augšanas un stiprināšanas procesiem, taču pieaugušajiem tas īpaši nepieciešams imūnajai sistēmai un kaulu lūzumu novēršanai.
Kā uzņemt D vitamīnu?
Kopumā ikdienā ar pārtiku cilvēki uzņem aptuveni 10% no nepieciešamās diennakts D vitamīna devas (D vitamīns sastopams, piemēram, treknajās zivīs un olu dzeltenumos), taču atlikušos 90% nepieciešams uzņemt ar saules stariem. Ja saules gaisma klimatisko apstākļu dēļ nav pietiekoša, D vitamīnu nepieciešams uzņemt bagātinātāju veidā. Nav būtiskas nozīmes, vai D vitamīns tiek uzņemts pilienu vai kapsulu formā. Svarīgi, lai D vitamīns tiktu uzņemts kopā ar taukvielām, jo tas nodrošina šī vitamīna uzsūkšanos. Pretētā gadījumā, uzņemot D vitamīnu bez taukvielām, tā uzsūkšanās nenotiek pilnvērtīgi, līdz ar to arī vitamīns nespēj veikt savas funkcijas pilnvērtīgi un vēlamais efekts netiek sasniegts.
Depresija un bezmiegs? Kā efektīvi uzlabot garastāvokli!
Kas ir serotonīns un kā tas ietekmē garastāvokli?Serotonīns ir hormons, kas mums nodrošina labu garastāvokli, smaidu sejā un pozitīvu skatu uz dzīvi, tādēļ to var dēvēt arī par optimistu hormonu. Serotonīns ir impulsu raidītājs starp nervu šūnām (neirotransmiters). Tas tiek sintezēts no cilvēka organismā neaizvietojamās aminoskābes - L-triptofāna, ko organismā uzņemam ar pārtiku (gaļu, pienu, olām u.c). Interesanti, ka serotonīns nepieciešams ne tikai mūsu nervu šūnām. Serotonīna sistēma piedalās asinsvadu sistēmas procesos un gastrointestinālās motilitātes regulācijā. Tādēļ, tam ir būtiska loma arī svara kontrolē.
Kas slēpjas zem serotonīna trūkuma?
Depresija
Bezmiegs
Trauksmes izjūta un nemiers
Migrēna un galvassāpes
Aptaukošanās
Serotonīns regulē noskaņojumu, uzlabo miega kvalitāti un ēstgribu. Būtiski, ka serotonīns piedalās arī dopamīna regulācijā - ja tas trūkst veicina tā izdalīšanos, ja dopamīns ir par daudz - palīdz piebremzēt tā izdalīšanos. Tiek uzskatīts, ka zems serotonīna līmenis ir cieši saistīts ar depresiju, trauksmi, miega traucējumiem, svara pieaugumu un citām veselības problēmām. Ja organismā ir serotonīna deficīts - serotonīns trūkst, tad cilvēkam pasliktinās garastāvoklis, pieaug pesimistisks un apātisks noskaņojums un kā rezultātā zūd vēlme kaut ko darīt Tādēļ, svarīgi atcerēties un parūpēties par serotonīna daudzumu organismā. Palielinot organismam trūkstošo serotonīna daudzumu, var būtiski uzlabot veselību.
Vēlme pēc saldumiem
Teju ikvienu no mums kaut reizi dzīvē pārņēmusi vēlme pēc saldumiem. Tomēr, situācijās, kad vēlme pēc salda ir uzbāzīga un ieilgusi, der aizdomāties par šo vēlmju patieso iemeslu. Kā, piemēram, ar depresiju slimojošie vai trauksmes nomocītie cilvēki mēdz instinktīvi uzturā lieto daudz saldumus, tādējādi palielinot serotonīna daudzumu smadzenēs. Veidojas saikne starp serotonīnu, atkarību no saldumiem un aptaukošanos. Pēc saldumu uzņemšanas organismā paaugstinās insulīna līmenis. Tas savukārt ietekmē serotonīna koncentrāciju smadzenēs un sekmē arī tauku uzkrāšanos organismā. Stresa ietekmē krītas serotonīna līmenis un tad jebkurš stimuls var veicināt atkarības attīstību – ēdiens, dators, spēles utml.
Kopumā varam teikt, ka serotonīns regulē nervu sistēmas līdzsvaru, psihisko stabilitāti, garastāvokli un arīmiegu. Ir pierādīts, ka tieši melatonīnam ir noteicoša loma miega kvalitātē. Melatonīns ir bioloģiski aktīva viela, kas veidojas mūsu smadzenēs nakts laikā (tumsā) un regulē mūsu organisma bioritmus – miega un nomoda ciklu. Melatonīns mūsu organismā sintezējas no serotonīna, kas pastiprināti izdalās tieši dienas laikā – serotonīna jeb tā dēvētā laimes hormona. Gan melatonīns, gan arī serotonīns veidojas no neaizvietojamās aminoskābes L-triptofāna, kuru mēs varam uzņemt tikai ar uztura vai uztura bagātinātāju palīdzību. Ievērojams L-triptofāna daudzums atrodams dažādos sieru veidos un gaļā.
Sadarbībā ar speciālistiem arī Latvijā ir radīti inovatīvi miega līdzekli, kā piemēram, zem mēles izsmidzināms melatonīna preparāts. Šāda produkta forma nodrošina aktīvās vielas nonākšanu asinsritē caur mutes gļotādu. Zem mēles izsmidzināmā forma nodrošina līdz pat 4 reizēm augstāku melatonīna koncentrāciju, salīdzinot ar kapsulu formas melatonīna preparātiem, kuri iziet cauri kuņģa zarnu traktam un aknām, kā rezultātā 80% no aktīvajām vielām tiek inaktivēti un nemaz nenonāk līdz receptoriem.
Magnijs pavasara nogurumam!
Nereti pavasarī iestājas nogurums, jo rīti vēl ir auksti, bet dienā sāk pamatīgi spīdēt saule, kas liek mūsu vielmaiņas procesiem mainīties, cenšoties pieskaņoties jaunajiem apstākļiem. Protams, ieilguša neizskaidrojama noguruma gadījumā jāaiziet pie ārsta un jānoskaidro, kāds tam cēlonis. Magnija deficīts ir diezgan grūti konstatējams, to visbiežāk var pamanīt pēc simptomiem, nevis pēc izmeklējumu rezultātiem, jo magnija organismā ir ļoti maz un tas atrodas šūnās, tāpēc, lai iegūtu analīzes, ir jāpaņem eritrocīti, jāsaskalda un jānosaka, cik tur ir magnija. Pazīmes, kas liecina par magnija trūkumu, var būt sirds pārsitieni, neritmiska sirdsdarbība, slikta dūša, vēdersāpes, galvassāpes, reiboņi, nogurums. Ja magnija trūkst, šūna nav gatava darīt neko. Kad magnija šūnā ir maz, tā vietā nāk magnija antagonists – kalcijs, un šūna kļūst pārlieku uzbudināma. To varētu salīdzināt ar kaučuka bumbiņu: tik tikko pieskaroties, tā sāk pamatīgi lēkāt. Cilvēkam ir muskuļu krampji un ar gribas palīdzību tos nevar apturēt. Savukārt magnijs aizsargā nervu šūnu no pārāk spēcīgiem impulsiem, kuru pārvadi nodrošina kalcijs.
Pasaulē magnija produkti ir pazīstami jau 40 gadus, bet Latvijā tie ienāca 90. gados. Pirmā lieta, ko konstatēja sportisti un arī grūtnieces – ka, lietojot magnija produktus, ātri pazūd muskuļu krampji. Daudzi cilvēki atzina, ka viņi ir kļuvuši mierīgāki, labāk guļ; jūt, ka ir vairāk spēka un uzlabojas pašsajūta. Tas ir likumsakarīgi, jo magnijs piedalās visās šūnā notiekošajās reakcijās, kur tiek veidota enerģija, tas nozīmē – ja tev nav magnija, tu nevari sintezēt šo enerģiju.
Latvijā ražots magnijs.
Lotos Pharma sortimentā ir tīrs magnija produkts Magnemix, kura sastāvā ir trīs pasaulē populārākie magnija savienojumi. Amerikā tiek lietots magnija citrāts, kuru dēvē par šūnas dabīgo nomierinātāju. Francijā un daudzviet citur Eiropā priekšroku dod magnija laktātam – arī tam ir laba iedarbība, tikai daļa cilvēku (apmēram 5%) laktātus nepanes un tie viņu organismā neuzsūcas. Skandināvijā vairāk lieto magnija oksīdu.
Cik magnija ir Magnemix?
Vienā kapsulā Magnemix ir 100 mg aktīvā magnija, kas ir divreiz vairāk nekā produktos, kas populāri Eiropā un Skandināvijā.
Cik daudz magnija ir nepieciešams uzņemt?
Uz vienu kilogramu ķermeņa masas vajag aptuveni 5 mg aktīvā magnija jonu, tātad, ja cilvēks sver 70 kg, viņam vajag vairāk par 300 mg aktīvā magnija jonu. Varētu rasties jautājums: kāpēc vienā kapsulā nav šo 300 miligramu? Magnijs ir ļoti aktīvs un piesaista sev ūdeni. Līdz ar to, lai izvairītos no kuņģa un zarnu trakta problēmām, jebkuram magnija preparātam ir jāuzdzer glāze ūdens, lai tas labāk uzsūcas. Jāatceras, ka magnijam ir divi dažādi uzsūkšanās mehānismi: aktīvais un osmotiskais. Ja produktā ir 100mg aktīva magnija jonu, tad tas praktiski viss nonāk mūsu organismā, turpretī, ja tas ir 200-300 mg, tad notiek osmotiskā uzsūkšanās, un no šī daudzuma uzsūcas tikai jabi ja 30%. Tāpēc ja ir izteikts magnija trūkums, piemēram, pēc maratonskrējiena vai citas ļoti intensīvas slodzes, ieteicam ir lietot 100 mg magnija trīs reizes dienā.. Mērķauditorija, kas var lietot Magnija produktus, ir grūtnieces, sportisti ar intensīvu slodzi, pacienti ar nervu slimībām, u.c.
Vai Magnemix ir piemērots bērniem?
Magnemix ir piemērots arī bērniem no 5 – 6 gadu vecuma, kuru ķermeņa masa sasniegusi 20 kg. Diemžēl daudzi bērni, tāpat kā pieaugušie, ir stresa mākti, nervozi un ķildīgi, jo sabiedrībā pastāvošās problēmas ietekmē arī viņus. Magnija produkti noņem lieko spriedzi, tie palīdz noguruma un muskuļu krampju gadījumā, jo magnijs veicina normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību. Kapsulas var norīt veselas vai arī atvērt vaļā un sadalīt.
Apsaldēts urīnpūslis - simptomi un ārstēšana!
Kā atpazīt urīnceļu infekciju?
Pirmie simptomi rada patstāvīgu vēlmi apmeklēt tualeti, kaut gan urīns tik pat kā neizdalās.Bieža ar nelielu urīna daudzumu urinācija, iespējams sāpīga, parasti sāpes ir urinācijas beigās, kad pūslis saplok un gļotādas brūcītes savstarpēji saskaras, izraisot durošu vai dedzinošu sajūtu. Sāpes var būt arī vēdera lejas daļā, vai urīnizvadkanālā, jo tas parasti iekaist kopā ar urīnpūsli. Urīns kļūst duļķains, retākos gadījumos parādās asins piejaukums urīnā. Sievietes ļoti bieži sūdzas par žņaudzošu, dedzinošu sajūtu, kas mijas ar izteiktām sāpēm vēdera lejasdaļā.Visas šīs nepatīkamās sajūtas var papildināt drudzis ar nedaudz paaugstinātu temperatūru. Visi šie simptomi ir ļoti nepatīkami, un traucējoši.
Kas veicina urīnceļu infekcijas?
To var veicināt nepareizi ievērota higiēna, sintētiskas apakšveļas velkāšana, nepietiekama šķidruma uzņemšama, urīna nesaturēšana,vai katetra lietošana, diabēts. Urīnceļu infekciju novēro arī sievietēm pēc menopauzes, kad samazinās labvēlīgo baktēriju daudzums maksts gļotādā un kļūst plānākas urīnpūšļa sieniņas.Visbiežāk slimo jaunas, seksuāli aktīvas sievietes vai grūtnieces, kad palielinoties dzemdei tā saspiež urīnpūsli un rada urīna atteces traucējumus, vai arī tiek novērota hormonu izraisīta imunitātes pavājināšanās.Kā ievērot urīnceļu profilaksi?Lieto ikdienā vismaz 2 litrus ūdeni,tējas,dzērveņu morsus, rūpīgi ievēro intīmo higiēnu, lieto mazgāšanās līdzekļus ar neitrālu pH. Nenēsā sintētisko apakšveļu, un laicīgi apmeklē labierīcības, neļaujot urīnpūslim pārpildīties. Pirms un pēc dzimumakta vēlams apmazgāties un apmeklēt tualeti, lai nevēlamie mikrobi ilgi neuzkavētos pūslī.
Kā ārstēt urīnceļu infekcijas?
Lai arī liela nozīme ir tam, kāda ir vispārējā sievietes veselība un cik labi darbojas imūnā sistēma, dažreiz urīnceļu infekcijas atkārtojas, un ne vienmēr tam ir iespējams atrast likumsakarīgu izskaidrojumu un rodas jautājums, kā tās ārstēt?
Ir situācijas, kad ģimenes ārsts nozīmē antibiotikas, bet lielākā daļā gadījumu pirmā izvēle ir dzērveņu preparātiem vai D-mannozes saturošiem preparātiem. Sākumā var šķist, kapēc jālieto dzērveņu preparāti, ja var vienkārši ēst dzērvenes. To var darīt, bet apēdot dzērvenes mēs nespējam uzņemt visas svarīgās vielas, jo lielākā daļa aktīvo vielu atrodas dzērveņu miziņās, ko cilvēka kunģa zarnu trakts nespēj sašķelt,līdz ar to arī nespēj uzņemt. D-mannoze neļauj baktērijām piestiprināties pie urīnceļu sieniņām, turklāt tās baktērijas, kuras jau ir paspējušas piesaistīties,”norauj” nost un ar urīna palīdzību izvada no organisma. Daudzos starptautiskos pētījumos tika pierādīts,ka d-mannoze darbojas arī kā prebiotka, palielinot “labo” baktēriju augšanu. Turpretī dzērvenes ir viens no pazīstamākajiem līdzekļiem, kurus ir radījusi pati daba un to sastāvā esošās vielas kā benzoskābe, proantocianidīni, c vitamīns ir lielisks palīgs cīņā ar urīnceļu infekcijām. Lietojot dzērveņu preparātus urīna pH kļūst skābāks, turklāt dzērvenes satur vielu ar antibakteriālu darbību-hipūrskābi, kas neļauj baktērijām piesaistīties pie urīnceļu sieniņām un tās izvada no organisma. Ļoti svarīgi kādas dzērveņu šķirnes-lielogu dzērvenes vai purva dzērvenes tiek izmantotas preparātu ražošanā un kā tiek apstrādātas dzērvenes, vai tās tiek kriodesikētas vai nē. Kriodesikējot dzērvenes tiek nodrošināta maksimāla aktīvo vielu saglabāšana. Ņemot vērā efektīvāko sastāvu un īpašo ražošanas procesu arī Latvijā tiek ražots inovatīvs dzērveņu (gan lielogu,gan purva dzērveņu) preparāts ar d-mannozi. Atceries!!! Jo ātrāk uzsāksi ārstēšanu, jo efektīvāka tā būs. Svarīgi urīnceļu infekcijas izārstēt līdz galam- izzūdot pirmajiem simptomiem nepārtrauc ārstēšanu
Ar klepu nav jāsadzīvo!
Ar klepu dzīves laikā vairākkārtīgi ir sastapies teju ikviens no mums. Klepus ir nozīmīgs iedzimts reflekss un tas aizsargāt elpceļus no svešām daļiņām, kas tur iekļuvušas. Citiem vārdiem sakot, klepus ir dabisks veids ar kā palīdzību organisms rūpējas par elpceļu tīrību.
Soli pa solim izzinām klepu
Klepus refleksu izraisa elpceļu kairinājums. Kairinājumu uztver “klepus receptori’', kas izvietoti daudzās elpošanas ceļu vietās. Šie receptori uztver un reaģē uz kairinājumu, saņemtais signāls tiek nogādāts klepus centrā, kas atrodas galvas smadzenēs un cilvēkssāk klepot.
Klepu visbiežāk iedala divās grupās:
1) cik ilgi klepus ilgst,
2) kā klepus izklausās.
Izvērtējot klepus ilgumu, to var iedalīt - akūtā klepū, ja tas ilgst mazāk par 3 nedēļām, subakūtā, ja klepus ir no 3 līdz 8 nedēļām, hronisks klepus - vairāk kā 8 nedēļām. Izvērtējot, kā klepus izklausās, to var iedalīt - sausā, mitrā un reflektorā klepū.
Sausa kairinoša klepus rezultātā neizdalās krēpas. Visbiežāk sausu klepu izraisa vīrusi. Bieži nākas saskarties, ka sauss klepus mēdz būt īpaši mokošs un sāpīgs.
Sausa sāpīga klepus gadījumā ātri un efektīvi var palīdzēt dabaslīdzekļi
Vīrusu izcelsmes saaukstēšanās ir visizplatītākais sausa klepus cēlonis. Sausa klepus ārstēšanas mērķis ir nobloķēt tā tālāko progresēšanu, nomācot klepus refleksu, paplašinot bronhus utml. Vadoties pēc jaunākajām ERS (European Respiratory Society) rekomendācijām - zemu devu morfīns ir efektīvs sausa un mokoša klepus gadījumā. Ātri atbrīvoties no ieilguša klepus palīdzēs zīda magones jeb kukurūzas magones (Papaver rhoeas) saturoši produkti, kas ir efektīvi sausa un ilgstoša klepus ārstēšanā. Tās gadsimtiem tiek izmantotas medicīniskos nolūkos, lai ārstētu plašu slimību klāstu.
Tautā bieži tiek jauktas zīda magones jeb kukurūzas magones (Papaver rhoeas) ar opija magonēm (Papaver somniferum).
No opija magonēm (Papaver somniferum) tiek iegūts morfīns. Šīs magones Lielbritānijā 17. gadsimtā tika ļoti plaši izmantotas opija iegūšanai, klepus un dizentērijas terapijai.
Zīda magones jeb kukurūzas magones (Papaver rhoeas) tiek izmantotas kā vērtīgs ārstniecības augs, jo ražo daudzveidīgus bioaktīvos alkaloīdus un citas vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas. Par zīda magones iespējamo izcelsmes vietu tiek uzskatīta Vidusjūras austrumu piekraste. Ar laiku zīda magones kļuva plaši pieejamas arī Eiropā. Interesanti, ka dabiskās atlases ceļā, izplatoties uz Eiropu, magone mainīja savu krāsu, jo Eiropā augošas magones citādāk atspoguļo gaismu kā magones, kas aug Vidusjūras austrumu daļā. Līdz ar to Eiropā augošās magones mēs redzam spilgti košā krāsā. To lietošana ir drošāka,jo tām nav opija magonēm raksturīgo komplikāciju. Tādēļ tās plaši izmanto drošai klepus ārstēšanai un arī kānomierinošu un pretsāpju līdzekli.
Jaunākie ieraksti
-
Melnais plūškoks – palīgs imunitātes stiprināšanai!
22. sep. 2020 -
Aukstumpumpa – herpes vīrusa ārējā izpausme!
16. sep. 2020 -
Kvalitatīvs miegs – atslēga spēcīgai imunitātei!
21. aug. 2020 -
Mīti un fakti par holesterīnu
7. aug. 2020 -
Dabas vielas – palīgs kvalitatīvai dzīvei!
1. jūl. 2020 -
Kā cīnīties ar liekajiem kilogramiem?
29. jūn. 2020 -
Gāzes vēderā jeb meteorisms - neatņemsim vēderam labsajūtu!
26. jūn. 2020
0
