Iesnas un deguna blakusdobumu iekaisums

Deguna un deguna blakusdobumu funkcijas

Galvenā deguna funkcija ir nodrošināt netraucētu gaisa pārvadi uz apakšējiem elpceļiem elpošanu jeb respiratoro funkciju, lai plaušās varētu noritēt gāzu apmaiņa starp gaisu un asinīm. Ieelpojot gaiss nonāk deguna dobumā caur deguna atverēm. Deguna starpsiena sadala deguna dobumu divās daļās. Cilvēks var elpot gan caur degunu, gan muti, tomēr fizioloģiski ir elpot caur degunu, tā nodrošinot organismu ar
daudz labāku skā
bekļa apgādi, nekā elpojot caur muti. Elpošana caur muti ir patoloģiska un ilgtermiņā izraisa elpceļu izžūšanu, radot noslieci uz tādām slimībām kā faringīts, laringīts, bronhu hiperreaktivitāte, bronhīts, astma un citām.

Deguna respiratorā (elpošanas) funkcija nodrošina ieelpotā gaisa sagatavošanu iespējami labākā kvalitātē, kā arī izelpotā gaisa atdzesēšanu un mitruma saglabāšanu, tādējādi ekonomējot ķermeņa enerģiju. Kvalitatīvas deguna elpošanas traucējumi sevī ietver:
Perifēri ož
as traucējumi;
Atgriezenisks vai hronisks rinosinus
īts;
Vidusauss ventil
ācijas problēmas;
Rinogē
nas galvassāpes;
Balss tembra, vok
ālās kvalitātes pasliktināšanās

Deguna rezistence (palielināta pretestība, caurlaidība)
Pirmais un galvenais respirator
ās funkcijas realizēšanās priekšnosacījums ir netraucēta gaisa plūsma cauri deguna dobumam. Palielinoties gaisa plūsmas pretestībai, jeb, ja ir augsta deguna rezistence, tas vienmēr noved pie pārslēgšanās uz mutes elpošanu, līdz ar to ieelpotais gaiss nokļūst plaušās apejot degunu.

Deguna obstrukcija.
1) Pastāvīga obstrukcija liecina par strukturālu patoloģiju, stabilu defektu:

iedzimti iemesli: deguna starpsienas deviācija, hoānu atrēzija, stenoze, deguna aģenēze, deguna dobuma cista u.c.

bullozas gliemežnī
cas;
gļotādas hipertrofija;

masīva polipoze;

traumu izraisī
tas iekšējas un ārējas deformācijas;
adenoīdi;

svešķermeņi;

audzēji
.


2) Mainīga obstrukcija
liecina par gļotādas reakciju:

Deguna gļotādas hiperreaktivitāte (bieži kopā ar skeleta deformāciju):

vazomotors, alerģisks rinīts (dabā sastopami un telpu alergēni putekšņi, mājdzīvnieku spalvas, sadzīves ķīmija u.c.), nealerģisks rinīts, grūtnieču iesnas, medikamentu lietošana metimazols, antihipertensīvie līdzekļi, hidralazīns, antidepresanti, benzodiazepīni, PDE5 inhibitori, estrogēns, progesterons, NSAIDs) u.c.
Akūts un hronisks rinosinusī
ts: vīrusu, bakteriāls, protozoju, sēņu, alerģisks, toksīnu stimulēts;
Nelieli deguna polipi;

Medikamentozs rinīts (intranazālo vazokonstriktoru atkarība) sākuma stadijā ilgstoša intranazālo dekongestantu lietošana ksilometazolīns, oksimetazolīns u.c., kā arī citu medikamentu, kuri var izraisīt pārmērī
gas deguna gļotādas reakcijas, lietošana;
Granulomatozās slimības - Wegenera granulomatoze, sarkoidoze, histiocitoze, sifiliss, tuberkuloze;

3) Deguna
„vārstules” patoloģija jeb pārmērīgs deguna mīksto daļu kustīgums.

Deguna obstrukciju var objektīvi konstatēt, veicot sekojošus izmeklējumus:
apskate ar nazofaringeālo spoguli;

rentgenuz
ņēmums latero - laterālā pozīcijā;
deguna endoskopija;

kompjū
tertomogrāfija;
magnētiskā rezonanse;

rinostereometrija;

akustiskā rinometrija (ARM);

funkcionālie izmeklējumi:

- deguna maksimumplū
sma;
- rinomanometrija nosaka gaisa plūsmu un spiedienu.

Saaukstēšanās iesnas

Iesnu cēloņi ir dažādi, sākot no nenozīmīgiem līdz nopietnākiem. Iesnas ir viena no pirmajām organisma aizsargreakcijām pret ārēju aģentu invāziju augšējos elpceļos. Lai gan pastāv milzīgs iespējamo problēmu saraksts, eksperti saka, ka šie ir daži no biežākajiem iesnu cēloņiem:

Temperatūra

Deguns palīdz filtrēt, mitrināt un sasildīt gaisu, kas nokļūst plaušās. Tas notiek caur sistēmu, kas ietver gļotādu vai mitros audus, kas izklāj deguna iekšpusi; gļotas, kas aiztur baktērijas un vīrusus un skropstiņas, kas ir sīki matiņi, kas pārvieto iesprostotas daļiņas un gļotas uz rīkles aizmuguri. Kad ārā ir auksts, viss šis process palēninās. Rezultātā gļotas var palikt degunā ilgāk nekā parasti un tikai pēc tam izvadīties uz āru iesnu formā.

Parastās vīrusu infekcijas

Jūs varat dabūt iesnas, ja vīruss nokļūst organismā un izraisa saslimšanu, tostarp:

- parastā saaukstēšanās: iesnas ir raksturīgs saaukstēšanās simptoms. To parasti izraisa deguna un rīkles gļotādu vīrusu un mikrobu infekcija. Deguns būtībā cenšas cīnīties pret mikrobiem, palielinot gļotu veidošanos, kas pēc tam var izplūst no deguna.

- gripa: līdzīgi kā saaukstēšanās gadījumā, deguna audi tiek kairināti, ja ir gripa un tas var izraisīt iesnas.

- elpceļu sincitiālā vīrusa infekcija var izraisīt līdzīgu reakciju, kā saaukstēšanās un gripa, deguna audi kļūst kairināti un ražo vairāk gļotu, lai mēģinātu atbrīvoties no infekcijas.

- alerģijas

Organisma reakcija uz alerģijām var būt diezgan līdzīga tai, kā tas reaģē, ja ir saaukstēšanās vai cita infekcija — tā veido vairāk gļotu, lai mēģinātu atbrīvoties no iebrucēja. Šajā situācijā iebrucējs ir alergēns. Vides alerģijas var izraisīt deguna iekaisumu, kas bieži izraisa iesnas, šķaudīšanu un deguna nosprostojumu. Alerģijas gadījumā mūsu imūnsistēma tiek aktivizēta, lai nosūtītu imūnās šūnas uz jebkuru vietu, kur atrodas alergēns. Tas palielina asins plūsmu šajā zonā un izraisa deguna nosprostojumu un papildu gļotu veidošanos. Šādos apstākļos veidojās arī labvēlīga vide degunā esošo mikrobu savairošanās procesam, kas ir bakteriāla infekcija.

Pārmērīga deguna aerosolu - dekongestantu lietošana

Degunā izsmidzinoši dekongestanti (gļotādas tūskas mazinātāji) var palīdzēt mazināt deguna aizlikumu, bet to pārmērīga lietošana var izraisīt tā saukto atsitiena efektu, kur tie faktiski pasliktina simptomus. Deguna dekongestanti palīdz sašaurināt deguna asinsvadus, kas palīdz samazināt deguna nosprostošanās sajūtu. Bet, kad zāles ir beigušās, atgriežas asiņu un barības vielu pieplūdums, asinsvadi kompensatori vēl vairāk paplašinās, neka tas bija iepriekš, tas viss kopā izraisa lielāku sastrēgumu un iesnu simptomus.

Sinusīts (haimorīts) - deguna blakusdobumu iekaisums

Sinusīts ir deguna blakusdobumu pārklājošo audu iekaisums vai pietūkums. Sinusi ir četri pārī savienoti gaisu saturoši dobumi galvaskausa sejas daļā. Tie ir savienoti ar šauriem kanāliem. Deguna blakusdobumos veidojās plānas gļotas, kas izplūst ārā caur deguna kanāliem. Šī drenāža palīdz uzturēt degunu tīru un bez baktērijām. Parasti piepildīti ar gaisu, deguna blakusdobumi var tikt aizsprostoti un piepildīti ar šķidrumu. Kad tas notiek, baktērijas var augt un izraisīt infekciju (bakteriālu sinusītu jeb haimorīts). To sauc arī par rinosinusītu, kur "rhino" nozīmē "deguns". Deguna audi gandrīz vienmēr ir pietūkuši, ja deguna blakusdobumu audi ir iekaisuši.

Kādi ir  blakusdobumu veidi deguna un acu tuvumā?

 
Paranasālie deguna blakusdobumi atrodas galvā netālu no deguna un acīm. Tie ir nosaukti pēc kauliem, kas nodrošina to struktūru. Etmoidālie sinusi atrodas starp acīm. Augšžokļa deguna blakusdobumi atrodas zem acīm. Sfenoidālie sinusi atrodas aiz acīm. Priekšējie sinusi atrodas virs acīm. Lielākais sinusa dobums ir augšžokļa dobums un tas ir viens no dobumiem, kas visbiežāk inficējas.

Dažādie sinusīta veidi:

  • Akūts bakteriāls sinusīts: šis termins attiecas uz pēkšņu saaukstēšanās simptomu parādīšanos, piemēram, iesnas, aizlikts deguns un sejas sāpes, kas nepāriet pēc 10 dienām, vai simptomi, kas šķietami uzlabojas, bet pēc tam atgriežas un ir sliktāki par sākotnējiem simptomiem (saukta par “dubulto slimību”). Tas labi reaģē uz antibiotikām un dekongestantiem.
  • Hronisks sinusīts: šis termins attiecas uz stāvokli, ko nosaka deguna nosprostošanās, drenāža, sejas sāpes/spiediens un samazināta ožas sajūta vismaz 12 nedēļas.
  • Subakūts sinusīts: šo terminu lieto, ja simptomi ilgst četras līdz divpadsmit nedēļas.
  • Atkārtots akūts sinusīts: šo terminu lieto, ja simptomi atkārtojas četras vai vairāk reizes viena gada laikā un katru reizi ilgst mazāk nekā divas nedēļas.
 

Kas saslimst ar sinusītu un kas to izraisa?

Sinusa infekcija var sākties ikvienam. Tomēr cilvēkiem ar deguna/elpceļu alerģijām, aizdeguna polipiem, astmu un īpatnējām anatomiskām izmaiņām vai patoloģiskām deguna struktūrām ir lielāka iespēja saslimt ar sinusītu. Smēķēšana  arī var palielināt sinusa infekcijas biežumu. Šajos platuma grādos (Baltija) sinusīts ir īpaši izplatīta saslimšana.

Kā es varu noteikt vai man ir deguna blakusdobumu infekcija, saaukstēšanās vai deguna alerģija?

Ir diezgan grūti atšķirt saaukstēšanos, alerģiju un sinusa infekciju. Saaukstēšanās parasti attīstās, sasniedz zināmu maksimumu un tad lēnām izzūd. Tas ilgst no dažām dienām līdz maksimums nedēļai. Saaukstēšanās var pāriet par sinusa infekciju. Deguna alerģija ir deguna iekaisums, ko izraisa kairinošās daļiņas (putekļi, ziedputekšņi un blaugznas). Deguna alerģijas simptomi var būt šķaudīšana, deguna un acu nieze, aizlikts deguns, iesnas un aizdegunes pilēšana (gļotu nonākšana kaklā). Sinusīts un alerģijas simptomi var rasties vienlaikus ar saaukstēšanos.

Sinusītu var izraisīt vīrusi, baktērijas vai sēnīte, kas uzbriedina gļotādu un bloķē deguna blakusdobumus.

Daži konkrēti iemesli ir:

Parastā saaukstēšanās.

Sezonas alerģijas, tostarp alerģijas pret pelējumu.

Polipi (izaugumi).

Novirzīta deguna starpsiena. Starpsiena ir skrimšļa līnija, kas sadala degunu. Novirzīta starpsiena nozīmē, ka tā nav taisna, tāpēc tā atrodas tuvāk deguna ejai vienā deguna pusē, izraisot aizsprostojumu.

Vāja imūnsistēma no slimībām vai medikamentiem.

Zīdaiņiem un maziem bērniem, pavadot laiku dienas aprūpes iestādēs, lietojot knupīšus vai dzerot pudeles guļus stāvoklī var palielināties iespēja saslimt ar sinusītu.

Pieaugušajiem smēķēšana palielina sinusa infekciju risku. Ja jūs smēķējat, tas ir jāpārtrauc. Smēķēšana ir kaitīga jums un apkārtējiem cilvēkiem.

Vai sinusīts ir lipīgs?

Jūs nevarat izplatīt bakteriālu sinusītu kā tādu, bet jūs varat izplatīt vīrusus, kas izraisa sinusītu. Atcerieties ievērot labu roku mazgāšanas praksi, izvairīties no cilvēkiem, ja esat slims un šķaudīt vai klepot elkonī, ja jums ir pēkšņi jāšķauda vai jāklepo.

Kādas ir sinusīta pazīmes un simptomi?

Biežākās sinusīta pazīmes un simptomi ir:

  • aizdeguna pilināšanas sindroms (gļotaini izdalījumi pil kaklā).
  • izdalījumi no deguna (biezi dzelteni vai zaļi izdalījumi no deguna) vai aizlikts deguns
  • spiediens degunā un sejas priekšpusē (īpaši ap degunu, acīm un pieri), galvassāpes un/vai sāpes zobos vai ausīs.
  • halitoze (slikta elpa)
  • retāk klepus. Nogurums. Drudzis. Vispāreja slikta passajūta.

Kā tiek ārstēts sinusīts?

Sinusīts tiek ārstēts vairākos veidos, atkarībā no tā, cik smags ir sinusīts.

Vienkāršu sinusīta infekciju ārstē ar:

Dekongestanti.

Bezrecepšu zāles pret saaukstēšanos un alerģijām.

Deguna eju skalošana ar fizioloģisko šķīdumu.

Ja sinusīta simptomi neuzlabojas 10 dienu laikā ir jāsāk lietot antibiotikas (septiņas dienas pieaugušajiem un 10 dienas bērniem). Vajadzētu turpināt lietot perorālos vai lokālos dekongestantus. Pēdējā laikā speciālisti bieži vien iesaka lietot recepšu intranazālos steroīdu aerosolus.

Ilgstošu (hronisku) sinusītu vajag ārstēt, koncentrējoties uz pamatdiagnozi/stāvokli (parasti tas ir alerģiskas izcelsmes gļotādas pietūkums). To parasti ārstē ar intranazāliem steroīdu aerosoliem, kā arī lokāliem antihistamīna aerosoliem un/vai iekšķīgi lietojamām tabletēm. Vēl arsenālā ir leikotriēna antagonisti pietūkuma un alerģijas simptomu mazināšanai. Plaši izplatīta un ļoti nekaitīga metode ir deguna skalošana ar sāls šķīdumiem, kas var saturēt arī cita veida aktīvās vielas vai zāles. Ja sinusīts netiek kontrolēts ar kādu no iepriekš minētajām ārstēšanas metodēm, tiek izmantota CT skenēšana, lai labāk apskatītu deguna blakusdobumus. Atkarībā no rezultātiem var būt nepieciešama operācija, lai novērstu strukturālās problēmas deguna blakusdobumos. Tas, visticamāk, notiks, ja Jums ir polipi un/vai sēnīšu infekcija. Ļoti efektīva ir deguna dobumus aerāciju nodrošinošo atveru ķiruģiska paplašināšana. Bieži vien ar to pietiek, lai novērstu sinusīta uzliesmojumus uz daudziem gadiem.

Kādas komplikācijas ir saistītas ar sinusa infekciju?

Lai gan tas nenotiek ļoti bieži, neārstētas sinusa infekcijas var kļūt dzīvībai bīstamas, izraisot meningītu vai inficējot smadzenes, acis vai tuvumā esošos kaulus. Meningīts ir smadzeņu apvalku infekcija, kas pārklāj galvas un muguras smadzenes.

Vai  ir vajadzīgas antibiotikas katram sinusa infekcijas gadījumam?

Daudzas sinusa infekcijas izraisa vīrusi, tie paši, kas izraisa saaukstēšanos. Šāda veida infekcijas nevar izārstēt ar antibiotikām. Lietojot antibiotikas vīrusu infekcijas ārstēšanai, jūs riskējat ar antibiotiku izraisītām blakusparādībām. Turklāt pārmērīga antibiotiku lietošana var izraisīt rezistenci pret antibiotikām, kas var padarīt turpmākās infekcijas grūtāk ārstējamas.

Vai papildu un alternatīvās terapijas ir noderīgas sinusīta ārstēšanai? Akupresūra, akupunktūra vai sejas masāža var palīdzēt mazināt sinusīta simptomus, tostarp spiedienu un sāpes. Šīm ārstēšanas metodēm parasti nav nevēlamu blakusparādību.

Vai ir pareizs veids, kā izpūst degunu?

Ja jums ir aizlikts deguns, mēģinot piespiest sevi izpūst degunu, stāvoklis var būtiski pasliktināties. Vislabāk ir tikai noslaucīt izdalījumus no deguna ar salveti. Pašu deguna sekrētu vislabāk ir izskalot uz iekšpusi ar deguna skalošanas līdzekli vai vienkārši vieglu sālsūdeni, tādā veidā droši atbrīvojoties no degunā esošiem izdalījumiem. Mēģinot izpūst tos uz āru caur degunu, ir ļoti liela varbūtība, ka radītā spiediena rezultātā pa aerācijas kanāliem tie nonāks deguna blakusdobumus un atkal inficēs dobumus ar jauniem mikrobiem vai vīrusiem vai to sadalīšanās materiāliem.

Sinusīta diferenciāldiagnostika

Sinusa infekcija pret saaukstēšanos: kā atšķirt?
Kad runa ir par stāvokli starp sinusa infekciju un saaukstēšanos, ir grūti zināt, kura no tām īsti ir.
Iesaka apsvērt šos jautājumus, lai noskaidrotu atšķirību starp abiem:
  • cik ilgi jums ir simptomi? Aukstuma simptomi parasti sasniedz maksimumu pēc trim līdz piecām dienām un pēc tam uzlabojas nākamās nedēļas laikā. Tomēr sinusa infekcija var pastāvēt ilgāk. Ja jums ir iesnas, aizlikts deguns vai spiediena sajūta deguna blakusdobumos , kas ilgst vairāk nekā 10 dienas, jums ir aizdomas par infekciju sinusos.
  • vai jums ir paaugstināts spiediens dobumos (sinusos)? Ja jums ir pastāvīgas sāpes sejas priekšpusē, spiediens vai jutīgums, jums var būt sinusa infekcija.
  • kādā krāsā ir izdalījumi no deguna? Ja jums ir dzidras gļotas, iespējams, jums ir tikai saaukstēšanās. Ja jums ir dzeltenas vai zaļas gļotas, iespējams, tā jau ir sinusa infekcija.
  • vai jums ir slikta elpa? Ja elpa kļūst nepatīkama, jums var būt deguna blakusdobumu infekcija.
  • citi sinusa infekcijas simptomi var būt smaržas un garšas zudums, klepus, sastrēguma pazīmes augšējos elpceļos, drudzis, galvassāpes, nogurums vai sāpes augšējā žoklī un zobos.
Sinusa infekcija pret saaukstēšanos: kā atšķirt?

Simptomi, piemēram, slikta elpa, dzelteni vai zaļi izdalījumi, drudzis un galvassāpes nav ticamas bakteriālas infekcijas pazīmes. Tās var rasties arī ar vīrusu infekcijām. Pat ārsts nevar pateikt, vai jūsu infekcija ir vīrusu vai baktēriju izraisīta, pamatojoties tikai uz simptomiem vai apskati. Tā vietā ārsts galvenokārt aplūko simptomu ilgumu, lai noteiktu infekcijas avotu. Vīrusu sinusa infekcija parasti sāks uzlaboties pēc piecām līdz septiņām dienām. Bakteriāla sinusa infekcija bieži turpinās septiņas līdz 10 dienas vai ilgāk un faktiski var pasliktināties pēc septiņām dienām.

Ja pēc nedēļas simptomi neuzlabojas, ir svarīgi apmeklēt savu ārstu. Ja ir aizdomas par bakteriālu infekciju, jums, iespējams, būs jālieto antibiotikas, lai novērstu infekciju un novērstu turpmākas komplikācijas. Ja jūsu deguna blakusdobumu infekcijas notiek biežāk un jūsu ārsts patiešām vēlas noskaidrot, vai tās ir baktēriju vai vīrusu izraisītas, jūsu otolaringologs vai ausu, deguna un rīkles ārsts var paņemt izdalījumu paraugus no jūsu deguna, kad esat inficēts un nosūtīt to uz laboratoriju padziļinātai izpētei.

Hronisks sinusīts

Ja deguna blakusdobumu iekaisums ilgst vairāk nekā trīs mēnešus, to sauc par hronisku rinosinusītu. Tā cēloņi ir slikti izprotami. Simptomi ir sastrēguma/tūskas sajūta sejā, deguna nosprostojums (aizsprostojums), strutas deguna dobumā, drudzis un deguna izdalījumi/izmainīta pēcnazālā drenāža (dabīgā izdalīšanās). Papildu simptomi var būt galvassāpes, slikta elpa, nogurums, zobu sāpes un klepus.

Lai diagnosticētu hronisku rinosinusītu, ārsts apspriedīs jūsu simptomus un pārbaudīs, vai jūsu sejā nav pietūkuma un jutīguma vaigu kaula zonā. Pārbaudes laikā ārsts apskatīs jūsu deguna ejas, lai pārbaudītu, vai gļotādā nav iekaisuma un aktīvas infekcijas pazīmes. Parasti faktiskie sinusa drenāžas kanāli tiek ļoti rūpīgi pārbaudīti, izmantojot nesāpīgu procedūru, kas pazīstama kā deguna endoskopija. Šīs procedūras laikā deguna ejas tiek atbrīvotas ar smidzinātāju, smalks teleskops, kas aprīkots ar kameru, tiek viegli virzīts degunā un deguna blakusdobumu kanāli tiek tieši apskatīti, vai nav redzamas strutas, gļotas vai polipi. Citas diagnostikas pārbaudes var ietvert gļotu kultūras izpēti, alerģijas testus vai deguna blakusdobumu CT skenēšanu. Hroniska sinusīta ārstēšana var ietvert iztvaicētāju un/vai siltu kompresu lietošanu, lai mazinātu sastrēgumus, skalošanu ar fizioloģisko šķīdumu, deguna steroīdu aerosolus, kas samazina pietūkušas membrānas, mutes dobuma dekongestantu, antibiotikas (tikai bakteriālām infekcijām) un steroīdu medikamentus. Alerģijas jākontrolē un jāizvairās no kairinātājiem, piemēram, dūmiem. Ja antibiotikas un citas zāles nav efektīvas deguna blakusdobumu atvēršanā un infekcijas attīrīšanā, var būt nepieciešama operācija (tiek veikta ambulatorā veidā, bez nepieciešamības palikt slimnīcā), lai novērstu aizsprostojumu un atjaunotu deguna blakusdobumu veselīgu darbību.
Hronisks sinusīts ar deguna polipiem
Dažreiz hronisku sinusītu pavada labdabīgi veidojumi, ko sauc par polipiem. Šie polipi aug degunā līdzīgi, kā vīnogu ķekari un var bloķēt brīvu gļotu izplūšanu no deguna blakusdobumiem, izraisot pastāvīgas vai atkārtotas deguna blakusdobumu infekcijas. Tie var arī bloķēt smaržas un samazināt ožas sajūtu, kā arī fiziski bloķēt deguna ejas, izraisot deguna nosprostojumu. Medikamentus var izmantot, lai samazinātu vai atbrīvotos no polipiem, bet bieži vien ir nepieciešama ambulatorā operācija, lai tos noņemtu. Polipi bieži mēdz atkārtoties, un pēc operācijas nepieciešama papildu ārstēšana.

Deguna gliemežnīcu hipertrofija

Deguna gliemežnīcas ir normālas kaulainas struktūras, kas atrodamas deguna iekšpusē un ir pārklātas ar gļotādu. Zemākais gliemežnīcu pāris palīdz mitrināt, sildīt un filtrēt gaisu. To hipertrofija ir stāvoklis, kad tie kļūst pietūkuši alerģijas vai putekļu kairinājuma, starpsienu novirzes vai citu ar sinusu saistītu medicīnisku stāvokļu dēļ. Šis pietūkums parasti izraisa deguna nosprostojumu un apgrūtinātu elpošanu. Stāvokli var diagnosticēt ar medicīnisko vēsturi un fizisko izmeklēšanu, tostarp deguna endoskopiju. Ārstēšana var ietvert deguna steroīdu aerosolus, antihistamīna aerosolus vai perorālos medikamentus. Ja šīs zāles nepalīdz samazināt gliemežnīcas vai adekvāti kontrolēt simptomus, var ieteikt operāciju. Ir pieejamas vairākas procedūras, tostarp tās, kas samazina gliemežnīcu izmēru, kā arī izmanto radiofrekvences ablāciju vai siltumu, lai samazinātu tās. Bieži vien ir arī starpsienas novirze un abas problēmas var risināt vienlaikus.
 

Alerģisks rinīts

Alerģiskais rinīts, kas pazīstams arī kā siena drudzis vai vienkārši alerģija, ir deguna eju iekaisums, ko izraisa alerģiska reakcija uz alergēnus saturošu ieelpotu gaisu. Pacientiem ar sezonālu alerģisku rinītu alergēns ir ziedoša auga ziedputekšņi vai pelējums, kas aug noteiktā gada laikā. Pacienti ar daudzgadīgu alerģisku rinītu ir jutīgi pret putekļu ērcītēm, dzīvnieku blaugznām, tarakāniem vai pelējumu, kas ir sastopami visu gadu. Viņu rinīts parasti ir sliktāks mēnešos, kad viņi lielāko daļu laika pavada telpās, bet var rasties jebkurā gada laikā. Tiem, kuriem ir alerģisks rinīts, var rasties deguna blakusdobumu un acu plakstiņu pietūkums, šķaudīšana, nieze, aizlikts deguns un iesnas. Šie simptomi ir rezultāts tam, ka imūnsistēma aizsargā sevi no tā, ko tā uztver, kā iebrūkošu vielu. Lielākā daļa pierādījumu liecina, ka ģenētika nosaka, vai cilvēka organisms šādi reaģēs. Diagnoze tiek veikta, nosakot, kad parādās jūsu simptomi un veicot alerģijas ādas testus. Nelielu daudzumu koncentrētu alergēnu novieto uz rokas vai muguras un viegli sadur, pēc tam novēro, vai nerodas alerģiska reakcija (apsārtums un nieze). Pavisam nesen tika ieviesta asins analīze, lai noteiktu iespējamo alerģiju un noteiktos apstākļos tiek izmantota ādas testu vietā. Alerģiskais rinīts parasti ir stāvoklis visa mūža garumā. Pirmais solis, lai kontrolētu simptomus, ir konkrētā alergēna identificēšana un pasākumu veikšana, lai izvairītos no saskares ar to vai ierobežotu to. Ja šīs darbības nav pietiekamas, lai panāktu atvieglojumu, nākamais solis ir medikamenti (tostarp antihistamīna līdzekļi, lokāli lietojami deguna steroīdi un daži dekongestanti). Var ieteikt arī skalošanu ar fizioloģisko šķīdumu, izmantojot sinusa skalošanas komplektu. Ja medikamenti nedarbojas vai rada nevēlamas blakusparādības, var apsvērt injekciju sēriju (sauktu par alergēnu imūnterapiju), lai samazinātu vai novērstu jutību pret alergēnu. Tā kā alerģiskais rinīts ir cieš i saistīts ar astmu, var veikt arī testus, lai izslēgtu šo stāvokli.

Iesnas. Ārstēšana

Iepriekšējās sadaļās jau tika minētas iesnu ārstēšanas klasiskās farmaceitiskās metodes, kad izmanto zāles ar ātru, bet bieži vien īslaicīgu efektu. Arvien populārāki kļūst netradicionāli veidi, kas bieži vien ir ne mazāk efektīvi vai pat pārspēj zāles.

Augi un citas dabasvielas var būt efektīvas zāles:

Augu izcelsmes līdzekļi var atvieglot infekciju radītās iesnas, alerģiskā rinīta simptomus, kā arī citas elpošanas problēmas. Ja tos lieto saprātīgi un aktīvi, tie var arī stiprināt imūnsistēmu un novērst alerģiskas reakcijas rašanos.

Kādas dabas vielas var būt noderīgas saaukstēšanās gadījumā?

Probiotikas. Ir pierādīts, ka specifiskas probiotikas samazina augšējo elpceļu infekciju sastopamību un ilgumu. Beta-glikāni. Šīs prebiotiskās šķiedras var stimulēt organisma pretmikrobu aizsardzību un novērst infekciju, kā arī mazināt simptomus.

D vitamīns. Regulāra D vitamīna lietošana un augstāka D vitamīna līmeņa uzturēšana ir saistīta ar samazinātu sezonālu vīrusu infekciju un akūtu elpceļu infekciju risku.

Cinks. Cinka deficīts ir saistīts ar imūnsistēmas traucējumiem un uzņēmību pret infekcijām; cinks var stiprināt organisma spēju cīnīties pret vīrusiem. Cinka lietošana 24 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās var samazināt saaukstēšanās ilgumu un smagumu.

C vitamīns. C vitamīns pastiprina vairākus imūnsistēmas aspektus un palīdz aizsargāties pret infekcijām. C vitamīna lietošana var samazināt saaukstēšanās un saaukstēšanās iespēju.

Echinacea. Ehinācija var samazināt saaukstēšanās un slimības dienu biežumu, kā arī samazināt atkārtotu infekciju risku.

Kvercetīns vīrusa infekcijām un imunitātei

Kvercetīnam piemīt plašs pretvīrusu īpašību klāsts, kas var traucēt vairākos patogēna virulences posmos – vīrusa iekļūšana, vīrusa replikācija, proteīnu salikšanas posms (jauna vīrusa "uzbūvēšana") un, ka šo terapeitisko iedarbību var pastiprināt, vienlaikus lietojot C vitamīnu. Turklāt šai kombinācijai praktiski nav nopietnu blakusparādību un tai ir nosacīti zemas izmaksas, kvercetīns ar C vitamīnu atbilstošā kombinācijā ir rekomendējama elpceļu infekciju profilaksei, gan agrīnai ārstēšanai, īpaši, tostarp COVID-19 pacientiem.

SIA "Lotos Pharma"
Reģ.nr. 40103638962
Plieņciema iela 16, Mārupe, Mārupes novads, LV-2167, Latvija
avemed@lotos-pharma.com