Jebkurš lēmums var un parasti arī ietekmē cilvēka nākamās izvēles un galu galā – dzīvi. Nozīmīgas vai nelielas, bet pārmaiņas dzīves laikā notiek nepārtraukti, tās vienkārši ir neizbēgamas. Pabeigta vai nomainīta skola, iegūts grāds. Ko tālāk? Nesaskaņas ar priekšniecību, darba zaudēšana vai jauni pienākumi, pārbaudījumi laulībā, nemaz nerunājot par globālām vai tikai lokālām kataklizmām, – un loma dzīvē mainās. Pat pozitīvas pārmaiņas – paaugstinājums amatā, bērna ienākšana ģimenē vai jauna mājvieta, sen gaidīts ceļojums – var izraisīt iekšēju satricinājumu un stresu. No personīgām pārmaiņām līdz politiskā fona, klimata vai pat tikai laika apstākļu maiņai – pielāgošanās jaunai situācijai var būt izaicinājums, kas ietekmē ķīmiskās reakcijas organismā, tā ražoto hormonu īpatsvaru un balansu. Tādējādi cilvēks var izjust emociju sajaukumu – no prieka un saviļņojuma līdz skumjām un nomāktībai, trauksmi, bailes, dusmas, nedrošību.
Rutīna un gatavība
Stresu var radīt gandrīz jebkura veida izmaiņas un šādos apstākļos veselīga dzīvesveida pīlāri – sabalansēts uzturs, vingrošana, kvalitatīvs miegs un sabiedrībā pavadītais laiks – mēdz izkrist no prioritāšu saraksta. Tomēr ierastās rūpes par savu veselību un labsajūtu nevajadzētu atlikt līdz nezināmajam brīdim, kad problēmas it kā atrisināsies, jācenšas spītīgi, stabili turēties pie ikdienas rutīnas. Vēlams arī sagatavoties sliktākajiem notikumu attīstības scenārijiem. Iespējams, tie dzīvē neīstenosies, taču jūs būsiet gatavi. Ja kas.
Lai pārvarētu nemierīgos laikus, amerikāņu bezpeļņas veselības aprūpes organizācija Henry Ford Health (Detroitā, Mičiganas štatā) apkopojusi psihoterapeitu un citu speciālistu ieteikumus jeb stratēģijas un aicina izmantot šos sešus padomus. Varbūt noder.
1. Plānojiet un prognozējiet!
Ja gaidāmas pārmaiņas, veiciet sagatavošanās darbus. Padomājiet, kā varētu rīkoties, ja saslimst kāds no tuviniekiem. Ja darbavietā gaidāma štatu samazināšana vai kādas citas reformas, apsveriet, ko iesākt pienākumu pieauguma vai darba maiņas gadījumā. Ja jums būs izstrādāts ārkārtas rīcības plāns, pārmaiņas radīs mazāk stresa.
2. Pārstrukturējiet domāšanu!
Pacentieties izprast, kas notiek jūsu prātā, kad jūtaties skumji, un pārtrauciet tā sauktos negatīvos domāšanas modeļus. Kad izanalizējat savas reakcijas un apzināties negatīvās domas, esat labāk sagatavoti, lai tās novirzītu un koncentrētos uz pozitīvo. Piemēram, “Es neesmu pelnījis šo paaugstinājumu” vietā pieņemiet domu “Es smagi strādāju, lai iegūtu šo atzinību”.
3. Veltiet laiku pārdomām!
Tā kā mūsdienu dzīves ritms ir straujš, lielākajai daļai cilvēku neatliek laika, lai pārdomātu vai skumtu par saviem zaudējumiem, pirms soļot uz priekšu vai uzsākt kaut ko jaunu. Tas nenozīmē, ka vajadzētu ieslīgt skumjās, taču tās der izrunāt. Uzticiet savas sajūtas dienasgrāmatai, draugam vai terapeitam. Varat pat apsvērt iespēju pagodināt arī negatīvas pārmaiņas ar jaunu mūzikas ierakstu, gleznu, dzejoli, adījumu vai apģērba gabalu. Tā sakot, mierinājumam.
4. Centieties saglabāt mierīgu prātu!
Struktūra jeb sakārtotība un rutīna ir dziedējošas, tāpēc, jo vairāk spēsiet pārmaiņu laikā saglabāt savus pārbaudītos ikdienas paradumus un darbības, jo labāk. Dodieties parastajā rīta pastaigā, apmeklējiet to pašu kafejnīcu, mēģiniet ievērot parasto gulēšanas, pamošanās un ēšanas laiku.
5. Veidojiet komforta zonu!
Iekļaujiet savā dienas plānā stresu mazinošas un patīkamas aktivitātes. Klausieties atslābinošu mūziku, meditējiet, dodieties uz sporta zāli vai pasēdiet siltā, smaržīgā vannā. Nav svarīgi, ko tieši darāt, ja vien tas ir nomierinošs un veselīgs. Tā kā smadzenes nav dators un nespēj koncentrēties uz vairākiem uzdevumiem vienlaikus, piedāvājiet tām grāmatu vai romantisku filmu. Izvairieties slāpēt satraucošas emocijas ar neveselīgām lietām, piemēram, smēķēšanu, alkoholu un azartspēlēm. Un nebaidieties lūgt palīdzību uzticamam draugam vai profesionālim.
6. Krājiet savas veiksmes!
Neatkarīgi no tā, vai tikko saņēmāt kādu sliktu ziņu vai gatavojaties sākt jaunu darbu, pozitīvu mirkļu vai iespaidu ierakstīšana „pateicību dienasgrāmatā” vai dienas trīs svarīgāko notikumu atzīmēšana, daloties ar ģimeni vakariņu laikā, var ievērojami uzlabot jūsu pašsajūtu. Pat grūtos laikos tādas lietas kā zvaigžņotas debess, skaista saulrieta, krāsaina tauriņa pamanīšana un vērošana var darboties gandrīz kā atiestatīšanas poga pārslogotajam prātam.
Jāņem vērā, ka stresu sevī var neatpazīt. Tas mēdz pieaugt arī lēni, pamazām, it sevišķi, ja tā avoti ir vairāki un summējas. Tas var slēpties aiz citām sajūtām. Labākais stresa līmeņa novērtējums var izskanēt apkārtējo cilvēku komentāros. Tāpēc pievērsiet uzmanību, kad draugi, kolēģi, ģimenes locekļi piemin, ka jūs šķietat ātri aizkaitināms vai pārlieku satraukts.
Svarīgākais ir izveidot personīgo resursu rezervi, lai būtu gatavs izmaiņām. Kā to uzkrāt? Neļaujiet pārmaiņām mainīt jūsu tikumus un labos paradumus! Ēdiet daudzveidīgi, dodot organismam visas tam nepieciešamās vielas, vingrojiet, izgulieties! Pretējā gadījumā pat kaut kas mazsvarīgs var jūs izsist no līdzsvara.
Sedanorm Spray ir zem mēles iesmidzināms nomierinošs līdzeklis, kura sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību. Pasifloras ekstrakts darbojas nomierinoši, palīdzot uzturēt psihisko relaksāciju. L-teanīns ir vērtīga aminoskābe, kuru organisms pats neražo. Šis uztura bagātinātājs ir piemērots veģetāriešiem un vegāniem, tas satur augstas kvalitātes aktīvās vielas un augu ekstraktus, bet nesatur cukuru un lipekli.
