Karstuma dūriens
Citi

Saules dūriens vai karstuma dūriens? Pēdējās vasarās karstuma viļņi vairs nav reta parādība, un vairums cilvēku labi apzinās, ka jāpievērš lielāka vērība savai pašsajūtai, kad ārā temperatūra tuvojas + 30 grādiem. Taču šāda tveice var ne tikai nogurdināt, bet arī novest līdz karstuma vai saules dūrienam. Kas mums būtu par to jāzina?

Karstums rada augstāku veselības risku tādām grupām kā bērni un vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī hronisku slimību pacientiem, piemēram, tiem, kuri sirgst ar sirds un asinsvadu saslimšanām, kustību traucējumiem un vielmaiņu slimībām. Taču pienācīgi nenovērtēta varētu būt vēl kāda riska grupa – jauni un aktīvi cilvēki, kuri, jūtoties gana veseli un stipri, steidz baudīt vasaru, sauli un sportiskās aktivitātes uz pilnu jaudu. Viņiem nereti gadās pārvērtēt savus spēkus, un tas beidzas ar karstuma vai saules dūrienu.

Karstums

Saules dūriens vai karstuma dūriens - tas nav viens un tas pats

Ja no atrašanās pārmērīgā karstumā vai saulē ievērojami pasliktinās pašsajūta, vajadzētu prast noteikt, kas izraisījis šādu stāvokli, lai sniegtu efektīvāko palīdzību. Karstuma dūriens ir stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot. Pārkaršanu izraisa traucējumi vielmaiņas radītā siltuma atdevē. Ķermenis vairs nespēj sevi dzesēt, tā ka pat “nobrūk” termoregulācija un ķermeņa temperatūra sakāpj bīstami augstu. Tas var notikt gan pie paaugstinātas fiziskās slodzes ārā, karstos laika apstākļos, sākot ar dārza ravēšanu un beidzot ar riteņbraukšanu, gan arī tikpat labi – telpās, kuras netiek atvēsinātas un kurās trūkst svaiga gaisa.

Saules dūriens būtībā ir karstuma dūriena paveids, ko izraisa pārāk ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros.

Abos šajos gadījumos simptomi un pirmā palīdzība nedaudz atšķiras.

Karstuma dūriena pazīmes

* Reibonis, ģībonis

* Apjukums, kad cilvēks vairs nespēj atbildēt uz elementāriem jautājumiem, kā arī grūtības kustēties

* Slikta dūša, vemšana

* Pārmērīga svīšana vai gluži pretēji – svīšana pakāpeniski var izzust

* Pulsējošas, ļoti stipras galvassāpes

* Dehidratācija, par ko var liecināt arī tumšs urīns

* Sirds ritma paātrināšanās, asinsspiediena pacelšanās, elpošanas traucējumi sirds pārslodzes rezultātā

* Spēcīgi krampji rokās, kājās, vēdera apvidū

* Bērni pārkarstot var kļūt apātiski vai ļoti raudulīgi

Karstuma dūriens

Pirmā palīdzība:

1) cietušo iespējami ātri pārvieto uz vēsāku vietu, ēnu vai telpu ar kondicionieri un dod padzerties maziem malciņiem vēsu ūdeni vai sporta dzērienus elektrolītu atjaunošanai. Cietušo novieto guļus ar paceltu galvgali; ja nepieciešams, atbrīvo no šaura, spiedoša apģērba;

2) atvēsina ādu, lai viņš atgūst normālu ķermeņa temperatūru: palīdzēs remdena duša, vēsi un mitri apliekamie, piemēram, samitrināti dvieļi vai sūkļi, uz galvas, kakla, padusēs, cirkšņos. Dzesēšanai jānotiek pakāpeniski, nevis strauji (nedrīkst iemērkt aukstā ūdenī), jo strauja asinsvadu sašaurināšanās ir bīstama – tā var izraisīt galvas smadzeņu bojājumus vai pat nāvi!

3) ja cietušā stāvoklis neuzlabojas vai, piemēram, ķermeņa temperatūra sasniedz + 40 un vairāk grādus, lūpas sāk kļūt zilganas, parādās neskaidra runa vai halucinācijas un citi bīstami simptomi, noteikti jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Saules dūriens un tā simptomi

* Pēkšņs vājums, nespēks

* Miegainība

* Auksti sviedri

* Reibonis, galvassāpes

* Paātrināta sirdsdarbība un elpošana

* Vemšana

* Smagākos gadījumos var būt apziņas traucējumi, samaņas zudums, krampji, ķermeņa temperatūra var pacelties līdz pat + 42 grādiem

* Var paplašināties galvas smadzeņu asinsvadi, novedot pie asins sastrēguma un smadzeņu tūskas, kas var beigties ar asinsvadu plīsumu un asinsizplūdumu.

Saules dūriens - pirmā palīdzība:

1) cietušais jānogādā vēsā vietā un jādod padzerties vēsu ūdeni, kā arī jāatbrīvo no cieša apģērba, kas var spiest krūšukurvja un kakla rajonā;

2) lai atvēsinātu ķermeni, liek samitrinātu dvielīti vai vēsas, mitras kompreses uz pieres, var arī likt ledu, ietītu audumā; ja temperatūra pārsniedz + 38,5 grādus un ir nepieciešams, var lietot pretdrudža un pretsāpju līdzekli;

3) smagākos gadījumos, ir sevišķi, ja cietušais zaudē samaņu, ir vecs cilvēks vai bērns, nepieciešams izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

Karstums

Kā pasargāt sevi no pārkaršanas un pārsauļošanās?

* Karstos laika apstākļos ilgstoši neuzturēties ārā, īpaši laika posmā no pulksten 12 līdz 15, kad saules starojums ir visspēcīgākais

* Izvairīties no lielas fiziskās piepūles, sportošanas karstajās dienās, tai skaitā arī no smagas fiziskās slodzes veikšanas karstās, nevēdinātās telpās

* Gādāt par telpu labu vēdināšanu

* Automašīnā un telpās noregulēt gaisa kondicionētāju tikai par dažiem grādiem zemākā temperatūrā nekā ārā, jo pārāk liela atšķirība (vairāk par +6…+8 grādiem) var veicināt saaukstēšanos

* Valkāt karstam laikam piemērotu apģērbu – gaišas, vieglas, vaļīgas drēbes no dabīga materiāla, kas palīdz atvēsināt ādu un to aizsargā pret sauli

* Uzturoties saulē, valkāt galvassegu, īpaši ieteicama cepure ar platām malām

* Daudz dzert ūdeni, jo īpaši – stipri svīstot

* Samazināt kafijas un citu dzērienu patēriņu, kuri veicina organisma dehidratāciju, kā arī izvairīties no alkohola lietošanas

* Regulāri atvēsināties ar vēsu ūdeni, mitrinot seju, kaklu, bet vislabāk iet vēsā dušā vai peldēties

* Pārkarsušam cilvēkam ir bīstami uzreiz iet peldēties aukstā ūdenī, pirms tam jāpasēž ēnā!

* Uzmanīt bērnus no pārkaršanas karstā telpā vai automašīnas salonā (temperatūra salonā atkarīga nevis no āra siltuma, bet gan no saules gaismas daudzuma!), kā arī guļot ratiņos

Magnijs pret karstuma nepanesību

Profilakses pasākumi pret pārkaršanu būtu jāievēro visiem, taču ir cilvēki, kuri īpaši nepanes karstumu. Daudziem varētu būt pārsteigums, ka šādā gadījumā var noderēt magnijs. Magnijs palīdz regulēt ķermeņa temperatūru un spēlē būtisku lomu ķermeņa aklimatizācijā karstumam. Nemaz nerunājot par to, ka šis minerāls ir nepieciešams vairāk nekā 300 bioķīmisko reakciju veikšanai organismā.

Magnijs palīdz uzturēt veselīgu sirdi, kad tā ir pakļauta slodzei. Tas ir ļoti svarīgi karstuma dūriena gadījumā, jo tad mūsu pulss ievērojami paātrinās sirds pārslodzes dēļ, cenšoties atvēsināt ķermeni. Magnijs ir arī viens no elektrolītiem, kurus ķermenis, atvēsinot sevi, zaudē lielas svīšanas rezultātā. Savukārt elektrolītu zudums var novest pie krampju rašanās no karstuma.

Tāpēc ārsti iesaka kā līdzekli gan profilaksei, gan vieglākai vasaras karstuma viļņu panesamībai lietot kādu no magnija preparātiem. Piemēram, mūsu pašu farmaceitiskās kompānijas Lotos Pharma ražotais līdzeklis Magnemix Premium satur magnija devu, kas veicina normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību. Tas palīdz samazināt nogurumu un nespēku, kā arī veicina elektrolītu līdzsvaru un normālu olbaltumvielu sintēzi.

Magnijs
section-5ca8fa4

Sastāvs:

magnijs (magnija oksīds, magnija citrāts)
omega -3 taukskābju koncentrāts, iegūts no Ziemeļjūras zivju eļļas, kas satur: eikozānpentaēnskābi (EPA), dokosaheksānskābi (DHA)
Lietošana: ieteicams lietot iekšķīgi pa 1 kapsulai 2 reizes dienā kā papildu magnija avotu

Dalīties