Daudziem šķiet, ka murgainā kovidpandēmija ir beigusies. Īstenībā šobrīd tās patiesās sekas vēl pat nav aptvertas, tostarp arī tāda parādība kā garais Covid-19, ar ko ikdienā cīnās vairāk cilvēku, nekā domājam. Kas tas ir un kā to atpazīt - par to stāsta psihiatrs, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, profesors Māris Taube.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) definē garo Covid-19 jeb ilgstošu pēcvīrusa saslimšanas sindromu kā jaunu simptomu turpināšanos vai attīstību trīs mēnešus pēc sākotnējās SARS-CoV-2 infekcijas. Simptomi turpinās ilgāk par četrām nedēļām, bet tie nav izskaidrojami ar citām slimībām.
Atbilstoši statistikai garais Covid-19 attīstās vismaz 10% pacientu pēc smagas Covid-19 norises. Savukārt 20% pacientu, kas bijuši inficēti ar SARS-CoV-2, attīstās vismaz viens ilgtermiņa simptoms. Papildus elpceļu un kardiovaskulāriem traucējumiem, kas novēroti garā Covid-19 pacientiem, psihiatri un neirologi savā darbā arvien vairāk sastopas ar neiroloģiskiem un psihiatriskiem traucējumiem, kas saistāmi ar Covid-19 pārslimošanu. Piemēram, pacientiem pēc akūtas respiratoras Covid-19 infekcijas parādās: hronisks nogurums, neizskaidrojamas muskuļu sāpes, atmiņas traucējumi vai tā dēvētā smadzeņu migla – koncentrēšanās grūtības, “smaga galva”, spēku izsīkums, kas konkrētajam pacientam iepriekš nav novēroti. Dažreiz tas noticis uzreiz pēc inficēšanās, citkārt – laika gaitā.
- Kā jūs raksturotu garo Covid-19?
- Garais Covid-19 ir jauns fenomens, ko arvien vairāk un vairāk iepazīstam. Tas nozīmē, ka cilvēkam kurš pārslimojis Covid infekciju, vai nu uzreiz pēc tās vai reizēm ar vienas divu nedēļu nobīdi, sākas vai ilgstoši – no sešiem mēnešiem līdz gadam - saglabājas simptomi, kam vajadzētu izzust. Šie simptomi var skart dažādas orgānu sistēmas un var izpausties arī kā mentālās veselības problēmas, kas ir diezgan daudz aprakstītas.
- Kādēļ tieši pandēmijas ietvaros to iepazinām – vai tas citiem vīrusiem nav raksturīgs?
- Covid vīruss izcēlās ar savām īpatnībām, diemžēl nelabām. Kopumā tas ievērojami atšķīrās no citām vīrusu saslimšanām, tāpēc arī šāda milzīga pandēmija izveidojās. Garais Covid-19 ir saistīts ar to, ka šis vīruss iedarbojās uz dažādām orgānu sistēmām – gan tiešā veidā caur degunu, gan pēc tam caur asinīm. Tas iedarbojās uz galvas smadzenēm un visām iekšējo orgānu sistēmām, radot ļoti lielu iekaisuma reakciju – tā dēvēto citokīnu vētru. Diemžēl tas atstāj nelabvēlīgu iespaidu.
Otra lieta – no psihiatrijas viedokļa – bieži vien, kad pacientiem bija elpošanas grūtības un viņi nokļuva reanimācijā, viņiem pievienojās vēl dažādi psiholoģiskie faktori. Tas arī atstāja ietekmi uz šī vīrusa ilgāku palikšanu, šīs garās sekas.
Citiem vīrusiem tas nav tik izteikti – ir iekaisuma reakcijas, bet šīs paliekošās sekas ir Covid vīrusiem, tāpēc arī Covid-19 ir nopietnāks gadījums.
- Kāpēc daļai pacientu Covid-19 izraisa tādas smagas sekas kā nogurums, stress, trauksme, bezmiegs, bet citiem tas iet secen?
- Sekas var būt dažādās orgānu sistēmās, bet kas attiecas uz psiholoģiskajām sekām – visbiežāk novērota depresija, trauksme, atmiņas problēmas, smadzeņu migla un citi kognitīvie traucējumi. Kāpēc vienam pacientam tie rodas, bet otram nē? Šis jautājums ir diezgan daudz jau pētīts, un noteikti konkrēti faktori, kas var veicināt to, ka mums būs šis garais Covid.
Viens no šiem faktoriem ir smaga slimības gaita, proti, cilvēks ir pārslimojis šo vīrusu ļoti smagā formā, nokļuvis slimnīcā, ir bijusi nepieciešama mākslīgā elpināšana. Sava loma ir arī tam, ja cilvēkam pirms Covid jau bijušas veselības problēmas vai depresija. Tiek minēts arī tāds faktors kā sociālekonomiskā situācija – ja cilvēkam tā ir sliktāka, tad diemžēl arī pastāv lielāka iespēja saslimt ar garo Covid.
Šie faktori palielina risku saslimt ar garo Covid, bet, protams, tas nav viennozīmīgi. Pacienti arī ar šiem faktoriem var slimot vieglāk, savukārt citiem var arī pēc vieglas Covid formas attīstīties ilgstošas sekas. Viss vēl nav noskaidrots, tomēr šie iepriekš minētie faktori rada papildus risku, un ja tie pacientam ir, tad būtu vairāk jāuzmanās.
- Kas raksturīgs jūsu praksē novērotajiem garā Covid-19 pacientiem?
- Šiem pacientiem diezgan klasiska sūdzība ir kognitīvie traucējumi, piemēram, atmiņas problēmas, smadzeņu migla, grūtības koncentrēties vai grūtības veikt kādu ikdienas darbu tikpat labā līmenī, kā viņi to veikuši iepriekš. Raksturīgi arī trauksmes stāvokļi – ir pacienti, kam burtiski ar Covid sākas un visu laiku turpinās ģeneralizēta trauksme. Sastopama arī depresija. Reizēm pat posttraumatiskā stresa sindroma simptomi – lielākoties tajos gadījumos, kad pacients nonācis reanimācijas nodaļā un atradies pavisam tuvu bēdīgam iznākumam, un tas atstājis smagas psiholoģiskas sekas.
- Kāda ir jūsu pieeja garā Covid-19 komplikāciju ārstēšanā?
- Mana prakse rāda, ka pieejai jābūt ļoti kompleksai un plašai, un to arī akcentēju. Šajā gadījumā nevaram paļauties tikai uz kādu vienu medikamentu vai vienu līdzekli. Pieņemsim, ja kā komplikācija ir depresija, mēs piemeklējam noteiktus medikamentus, sniedzam psiholoģisku palīdzību: mākslas, mūzikas, drāmas terapiju, kā arī fizioterapiju, piesaistām uztura speciālistus – nepieciešams noteikts uzturs, jo pacientiem nereti ir ēstgribas traucējumi vai krišanās svarā. Jebkurā gadījumā svarīga ir spēcinoša terapija – sabalansēta ēdienkarte, minerālvielas, mikroelementi, vitamīni, lai būtu papildus uztura elementi, ja cilvēkam ir grūtības uzņemt uzturu.
Tātad, mēs pievēršam uzmanību gan pacienta vispārējās fiziskās veselības, gan psiholoģiskā stāvokļa uzlabošanai, bet depresijas vai trauksmes gadījumā, kad pacients jau nonācis psihiatra kabinetā, pielietojam arī medikamentu terapiju.
- Ko pacientam darīt, lai samazinātu risku saslimt ar garo Covid?
- Vispirms jau mēģināt izvairīties no saslimšanas, vakcinēties. Lai būtu pamats cerēt, ka slimība neskars smagi, cilvēka fiziskajai veselībai vajadzētu būt labai. Protams, riska grupa ir seniori, kam ir multiplas patoloģijas. Visiem vismaz vajadzētu lietot veselīgu, sabalansētu uzturu, pietiekamā līmenī uzturēt vitamīnus un mikroelementus, regulāri uzturēties svaigā gaisā, veikt fiziskās aktivitātes. Mēģināt panākt to, lai mēs “tehniski” būtu gatavi stāties pretim vīrusam.
Ieteicama arī gripas vakcinācija, lai cilvēks nesaslimtu ar diviem smagiem vīrusiem reizē. Vajadzētu uzlabot arī sociālekonomiskos faktorus, piemēram, izvairīties no alkohola lietošanas, nesmēķēt. Ir virkne lietu, ko mēs arī situācijā, kad inficēšanās un saslimšana liekas neizbēgama, tomēr varam paši ietekmēt - lai vismaz sirdsapziņa būtu tīra, ka esam darījuši maksimālo riska faktoru mazināšanā.
- Kuriem vitamīniem un mikroelementiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība?
- Ir publikācijas par D, B grupas, C vitamīnu un kvercetīna nozīmi; vitamīnu spektrs ir noteikti svarīgs. Jācenšas tos uzņemt ar uzturu. Tomēr bieži vien pacientiem ir izmainīta garšas, ožas sajūta, ir krišanās svarā – kas var būt psiholoģisku cēloņu vai depresijas dēļ, un tad noteikti ir vajadzīga papildus vitamīnu un elementu uzņemšana.
Un joprojām pētījumi turpinās par to, kā labāk ārstēt garo Covid-19 un kā to vispār novērst.
Ko lietot imūnsistēmas stiprināšanai?
Lotos Pharma piedāvā produktu organisma aizsargspēju veicināšanai – Imunosil® Virufix. Tā sastāvā ir pieci elementi – D vitamīns, cinks, kvercetīns, C vitamīns un melatonīns. Cinks, C un D vitamīni veicina normālu imūnsistēmas darbību, kvercetīns ir spēcīgs antioksidants, savukārt melatonīns palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku.
Imunosil® Virufix var lietot no 18 gadu vecuma: 2 sarkanās kapsulas 1 reizi dienā no rīta un 1 zilo kapsulu 1 reizi dienā 20 min. pirms gulētiešanas.
Imunosil® Virufix iedarbība ir pierādīta Latvijas ģimenes ārstu novērojumā, kur tika novēroti 103 pacienti ar elpceļu infekcijām. Pēc novērojuma rezultātiem1 var secināt, ka Imunosil® Virufix efektīvi:
- Atvieglo vispārējos saaukstēšanās simptomus
- Mazina specifiskos Covid-19 un gripas simptomus
- Atvieglo elpošanas sistēmas simptomus
- Mazina nogurumu, pēc slimības nogurumu un vecina ātrāku atveseļošanos.
section-679698c
1 Vernere K. 2023. Pavasara elpa imūnsistēmai. Materia Medica. 03/2023, 15-17.